Imanuēls Kānts
1724 m. 22 sakkjas gimma Imanuēls Kānts en Kunnegsgarbu. Kāntas tāws Jāns Kānts gimma en Mēmelei. Zūrgi 1724 mettan tāns praskīja en Kunnegsgarban, tāns bēi balgninīks. Skaitātun tālis
Ērberts Brusts be Rāmawa
1900 m. sakkjas 17 d gimma Ērberts Brusts en Kunnegsgarbu, prūsisks kompōnists. Tenesse buttan stalāi en Pirzdasmu Rasgārdu prei Kunnegsgarbas pillis twānkstan, en deīktu kwei panzdau pastāi zēists Mēstas Zāls. Adder en 1901 m. Ē. Brustas wāraisjai praskīja en Knīpawas sallas Magistras gatwin, en buttan prei subban Prēigaras appin. Skaitātun tālis
Ādalberts Beccenbergeris, baltistikis pagaūweniks
En 1851 m. sakkjas 14 d. gimma Ādalberts Beccenbergeris. Skaitātun tālis
Samuēls Līnde, aīns iz prūsistikas pagaūwenikans
1771 m. sakkjas 11 d. gimma Samuēls Līnde en Tarūnju. Tāns tikīnuns debīkan pōliskas billas wirdeīnan. Tēt dīgi peisāwuns ezze L. Rēzan be K. Dōnelaitjan. Adder per prūsans tāns ast swarewīngis beggi tāns bēi aīns iz pirmans, kas pagaūwuns zināniskan prūsistikan. Skaitātun tālis
Jōaness Bobrōwskis
1917 m. sakkjas 9 d. gimma Jōaness Bobrōwskis en Tilzei (Skallawa). Tenesse tētjai perjāja en Skallawan iz Bartan, iz Rāistanpilin. Be en 1925 – 1928 m. tāns buwinna en Rāistanpilei, en 1928 – 1938 m. en Kunnegsgarbu. Skaitātun tālis
Kārls Šerress, prūsisks kunsteniks.
Kārls Šerress (miksiskai Carl Scherres), prūsisks kunsteniks, gimma 1833 m. pāljas 31 d. en Kunnegsgarbu. En 1848 m. pagaūwuns studītwei en Kunnegsgarbas kunstas akademījai. Skaitātun tālis
Elza Bajōri (Šōnfeld)
Prūsiska kunstenikini Elza Bajōri Šōnfeld (miksiskai Elsa Bajohr Schönfeld) gimma en 1908 m. pāljas 28 d. en Kunnegsgarbu. Tenā glaubāi ekspresiōnismas stīlas tautāspawidans. En Kunnegsgarbu tenesses studdija bēi en Rōnas gatwei prei Wābargarbas (Wizingārbas) kīrkin. En 1932 m. Kunnegsgarbas kunsteniks Ōskars Šōnwalds wedduns tennan be panzdau tenā pastāi waistā kāigi Elza Šōnwald.
Daniēlis Staššus
Kunsteniks be peisātajs Daniēlis Staššus gimma en 1872 m pāljas 22 d. en Silakārcemas skrittei. En 1887–1894 m. studijja si en Kunnegsgarbas Kunstas akademījai. Ezze 1910 mettu buwinna en Kunnegsgarbu. Skaitātun tālis
Widūns
Widūns gimma 1868 m. pāljas 22 d. en Janāitjamans (prei Silakārceman). Tāns buwinna en Kintamans be en Tilzei. En Tilzei en 1902 m. tāns organizīwuns teozōfiskan perōnin. Tāns bēi peisāwuns tūls nikāi 60 lāiskans. Galwas Widūnas pressenis ast Debban Kliptan, kawīdas simbōlan ast Prābutiskan Pannu. Skaitātun tālis
Wassaras līgjas
Pāljas 20 d. en 3 st. 50 min. audāi si Wassaras Līgjas. Swāikstan senlīgina si sen Timran. Deinā be nakts ast līgjas. Pagaūnja si nawwan Mettas Skrittan. Nawwan mettan. Naws Pagaūsenis. Skaitātun tālis