Ingrīda Wāgners-Āndersona

En 1905 m. lapkrūtjas 23 d. gimma Ingrīda Wāgners-Āndersona (miksiskai Ingrid Wagner-Andersson) en Alnāsteinei, kunsteniki.

Ingrīdas tāws bēi šwēds, māti bēi iz Bartas Rēzljan. En 1905 m. tenēi aujāja iz Šwēdijan en Prūsan – en Alnāsteinin, kwei kāupusis buttan en Auktastabban gatwei 42, en kawīdsmu gimma Ingrīda. Tenā kāimalukiwusi Alnāsteinis Luīzis skūlin, tēt dīgi makinna si glaubāsnan priwātai.

En 1931 m. Ingrīda wangīnusi Alnāsteinis aūktan licējan be pagaūwa studītwei en Kunnegsgarbas kunstas akadēmijai prei A. Partikelan be Skaitātun tālis

Ēdwards Māciks, kunsteniks

En 1904 m. lapkrūtjas 4 d. gimma Ēdwards Māciks (miksiskai – Eduard Matzick) en Ermalēlas kāimu (Mēmelis skr., prei Silakārceman/Siluttin), kunsteniks, režisōrs, aktōrs. Ermalēlas kāims ast Mācikan dwarras delīks, kwei gimma peisātajs Ērmans Sūdermans, sen kawīdan mālds Ē. Māciks drāugawuns be neikaūwuns en ebzūrgisku. Skaitātun tālis

Welinnis, Ilgjas

En wārans kērdans, pa Assanis Līgjans, zmānes mazēi ēitwei en swentan meddjan en delli sawaītins rāmawautei – meditītwei, deggintun pannu prei wārans kapurnans, gremtun māntrans, swentans grēmans, delītun swāise ēdjans be pūwjans sen wēlins, pirzdaunīkans, drāugautwei sen tennans. Aīns iz galwas aspektans ast WERTUN, WARTĀ. Giwāi zmānes kīrdi kwei be kāigi wēlis wakēi mans, be stwen tennas etwerrja Wārtan (dwarrins) sirzdau swētans. Skaitātun tālis