Leītawas sēims prīki pēran “Romuva”

En sēmenjas 27 d. Leītawas sēims tarēi anga prawerru pazinātun be dātun wālstis religgijas stātun pērai “Romuva”. 

Pēra “Romuva” ast bilīta per “warābaltan religgija”, sta ast ainā iz pīrmans “pagāniska perā”.

Grāudu, adder Leītawas sēims stawīdan pazināsnan ni dāi: per pazināsnan tarēi 40 streīpstai, prīki 31, be ni tarēi 15. Pirzdau tarīsnans Wilnis ērstbiskaps peisāwuns pēismen sēimas streīpstamans. 

“Romuva” prasīwusi pazināsnan beggi pragūbi jāu 25 mettai ezze enregistrācijai. Kittan rēizan tenēi wīrst mazīwusis prasītun pazināsnan pa 10 mettans.

Gaudītjai: Archeolōgai aupallusis trins VI – I mettasimtas pirzdau nūsan ēras wāisins

Archeolōgs Ēdwins Zalcmans aupalluns en Gaudītjan parku (kits emmens – Teodōras Krōnes parks), kawīds ast teinū Kunnegsgarbas delīks, trins aīstiskans wāisins. “Stan deīktan ast unikālan, kittan stawīdan en Kunnegsgarbu ni turrimai. Teinū turēimai tēr līkutans archeolōgiskans nadirīsnans be aupallusis trins wāisins en parkas centru”, – gērdaui Ē. Zalcmans.

Pirzdau karjaūsnan archeolōgai aupallusis stwen mezolītas wāisin.

Ē. Zalcmans eīskina, kāi en wārans kērdans stwen tekka appi be bēi spārts brewīngi organizītun stwen wāisins.  Tēt dīgi Gaudītjai ast ēst prei subban wāran Prēigaras appis waggan, kawīda teinū iznīkusi.

Archeolōgs … Skaitātun tālis

AUPALTAS NAWWAS PAWĪSTIS IZ PRATENNJAS BE WĪDAWUTJAS KĒRDAN

Sags, ?550-600 m., Lääne maakond

Pirzdau delli mettans en Lēnis māteris (est. Lääne maakond) Ullastis kāimu wīrs aupalluns saggan en swāise padwarrju. Pērnai stas wīrs etdāi din archeolōgamans. Sags pateikāts iz aūsintan brōnzin. Na saggan pastāi etwaidintāi ketturjai zwērjai, sendēntjai swastikan. Tallinas archeolōgs Mauri Kiudsoo gadāi, kāi mazīngi datītun stan saggan ezze 550 ērgi 600 m. Tāns mēri, kāi pirzdau 1400 mettans en stesmu deīktu, kwēi sags pastāi aupalts, bēi jūrjas krānts (teinū ērgi jūrjan ast zūrgi aīnan kilōmetran) be stwen bēits āustjan per … Skaitātun tālis

Aulaūwuns mackālisks lingwists W. Iwanōws


Bētan aulaūwuns aīns iz ukawaīstaisins mackāliskans lingwistans — W. Iwanōws (Вячесла́в Все́володович Ива́нов), tenesmu bēi 88 metāi. Panzdauman kēsman tāns buwinnuns en Lōs Andželu.

Tāns tūlan peisāwuns ezze baltiskin, ezze slāwistikin, semiōtikin be mitolōgijan. Deznimai tāns peisāwuns empēri sen kittan debīkan baltiskan — W. Toporōwu.

En 2011 m. tāns turīwuns referātan ezze emnes “Prūsai” pertiksnan.

MJR XX: PERKŪNS BE KRŪWUNS ANZANS

         Dwidesīmtas MJR (“Mēnikas Kirsnaraggjas“) festawālajas tēman ast Perkūns. Stesse paggan per stan dēlagan kunsteniks Kinstuttis Balčikōnis bēi glaubāwuns bildjan sen Perkūnan. Stan bildjan plannawusis kabīntun en festiwāljas sallai na lemtan anzanan, kawīdan kadāi trīnkuns Perkūns. Adder audāi si stawīds māgisks prēipalis. Skāutai tēr kabīnusis stan bildjan sen Perkūnan, be pa delli sekūndins pussi anzanas krūwa en zemmin. Tētet simbōliskai Perkūns trīnkuns stan anzanan āntran rēizan en festiwāljas kēsman. Wēlais bildjān kabīnusis nitāli ezze galwas ālku – prei Krēiwan Anzanan sirzdau adlins.

Šin … Skaitātun tālis

Zināniskai nawwiniskai ezze prūsiskan billan

Ezze prūsiskan billan tēnti rettai kas peisāi. Wilnis uniwersitātis Wīdtauts Rinkewičs niwārai bēi peisāwuns miksiskai swāise nawwan lāiskan “Waraprūsiskan” ezze prūsiskas billas istōrijan, dialektans be grammatikin, kawīds teinū jāu pastāi perlazīnts en Mikskātautai.

http://www.baar-verlag.com/Buecher/Altpreussisch.html

Pirzdau dwāi mettans pastāi perlazīnts en Wilnei tenesse lāisks en leītawiskai billai “Prūsistikas gruntai”, kawīdse ēnturs ast palīgus panzdaumasmu lāisku “Waraprūsiskan“. Madlimai skaitātun be enlaukītun din, beggi stas lāisks ast pawīrpai preiēimins stwi:

http://www.esparama.lt/documents/10157/490675/2015_Prusistikos_pagrindai.pdf/03763715-5de6-4617-ac8c-e1c6a3720e3c