AUPALTAS NAWWAS PAWĪSTIS IZ PRATENNJAS BE WĪDAWUTJAS KĒRDAN

Sags, ?550-600 m., Lääne maakond

Pirzdau delli mettans en Lēnis māteris (est. Lääne maakond) Ullastis kāimu wīrs aupalluns saggan en swāise padwarrju. Pērnai stas wīrs etdāi din archeolōgamans. Sags pateikāts iz aūsintan brōnzin. Na saggan pastāi etwaidintāi ketturjai zwērjai, sendēntjai swastikan. Tallinas archeolōgs Mauri Kiudsoo gadāi, kāi mazīngi datītun stan saggan ezze 550 ērgi 600 m. Tāns mēri, kāi pirzdau 1400 mettans en stesmu deīktu, kwēi sags pastāi aupalts, bēi jūrjas krānts (teinū ērgi jūrjan ast zūrgi aīnan kilōmetran) be stwen bēits āustjan per laīwans. … Skaitātun tālis

Aulaūwuns mackālisks lingwists W. Iwanōws


Bētan aulaūwuns aīns iz ukawaīstaisins mackāliskans lingwistans — W. Iwanōws (Вячесла́в Все́володович Ива́нов), tenesmu bēi 88 metāi. Panzdauman kēsman tāns buwinnuns en Lōs Andželu.

Tāns tūlan peisāwuns ezze baltiskin, ezze slāwistikin, semiōtikin be mitolōgijan. Deznimai tāns peisāwuns empēri sen kittan debīkan baltiskan — W. Toporōwu.

En 2011 m. tāns turīwuns referātan ezze emnes “Prūsai” pertiksnan.

MJR XX: PERKŪNS BE KRŪWUNS ANZANS

         Dwidesīmtas MJR (“Mēnikas Kirsnaraggjas“) festawālajas tēman ast Perkūns. Stesse paggan per stan dēlagan kunsteniks Kinstuttis Balčikōnis bēi glaubāwuns bildjan sen Perkūnan. Stan bildjan plannawusis kabīntun en festiwāljas sallai na lemtan anzanan, kawīdan kadāi trīnkuns Perkūns. Adder audāi si stawīds māgisks prēipalis. Skāutai tēr kabīnusis stan bildjan sen Perkūnan, be pa delli sekūndins pussi anzanas krūwa en zemmin. Tētet simbōliskai Perkūns trīnkuns stan anzanan āntran rēizan en festiwāljas kēsman. Wēlais bildjān kabīnusis nitāli ezze galwas ālku – prei Krēiwan Anzanan sirzdau adlins.

Šin … Skaitātun tālis

Zināniskai nawwiniskai ezze prūsiskan billan

Ezze prūsiskan billan tēnti rettai kas peisāi. Wilnis uniwersitātis Wīdtauts Rinkewičs niwārai bēi peisāwuns miksiskai swāise nawwan lāiskan “Waraprūsiskan” ezze prūsiskas billas istōrijan, dialektans be grammatikin, kawīds teinū jāu pastāi perlazīnts en Mikskātautai.

http://www.baar-verlag.com/Buecher/Altpreussisch.html

Pirzdau dwāi mettans pastāi perlazīnts en Wilnei tenesse lāisks en leītawiskai billai “Prūsistikas gruntai”, kawīdse ēnturs ast palīgus panzdaumasmu lāisku “Waraprūsiskan“. Madlimai skaitātun be enlaukītun din, beggi stas lāisks ast pawīrpai preiēimins stwi:

http://www.esparama.lt/documents/10157/490675/2015_Prusistikos_pagrindai.pdf/03763715-5de6-4617-ac8c-e1c6a3720e3c

 

 

Prūsiska bilā

prūsiska bilā

Bilā — sta ast nūse naws, labs be prasts wīds makīntun si prūsiskan.

Sta ast dabber aīnan zāngan, kāi tūls zmānes waitjālai prūsiskai, kāi mes turīlimai dabber tūls wisawīdiskans prūsiskans  pawīstins: prūsiskan animācijan, prūsiskan kintuppan, prūsiskan muzīkin, prūsiskans lāiskans.

Prūsiska bilā – sta ast prastan be swarewīngi!

Bilāimai prūsiskai per Gīmtas Billas dēinan

Stan rēizan per Gīmtas Billas dēinan mazīngi kirdītun arwiskai labbans prūsiskans pawīstins.

Kaddan gi ni tēr deznimai mazīngi kirdītun prūsiskan bē ni tēt deznimai mazīngi aupaltun ainuntkawīdans nawwans prōjektans prūsiskai (sklaitewīngi, kaddan mes bilāimai ezze kwalitatīwans pawīstins, kwēi prūsiskan kalsāi grazzu be tikrōmiskai), prawerru butewīngi ebzentlitun stans nawwans muzīkis prōjektans:

Dabber aīns prōjekts iz Kunnegsgarban Kellan sen dēinan Prūsa gimtā

Be dīgi āumeningi per Gīmtas Billas dēinan bēi enpeisātan H.G. Pōdēljas wērsan Labban dēinan. Wērsan skaitāi Astars Stakamesseris.

Enimmumni kirdītun, kāigi prūsiskan kalsāi tūls be tūls.

Tērpauti PRŪSISKAN … Skaitātun tālis

Wassarinas 16 d. Prūsisks lisks

Pirzdau 9 mettans en 2007 wassarinas 16 d. audāi si prūsisks lisks en Pakalnei (prei Rusnin).

Mēmelis appi

Plaūdan prei Rusnin

Pints en Rusnin: plūjamai…

Pōets prei appin

Jāmai pa laddan

Jāmai pa laddan

Pa laddan

Jāmai sen wilkikan pra plaūdan

Prūsiska konferencija – zmānes iz kursjans

Prūsiska konferencija – zmānes iz Pameddin

Tekstai … Skaitātun tālis

Pakarwjas wālinsnas pamīntlan

Pirzdau 755 mettans en 1261 m. raggas 22 d. audāi si Pakarwjas walinsnā.

Archeolōgs K. Skworcōws nadāi dētun Pakarwjas wālinsnas pamīnlan en laūku nitāli ezze Pakarwju. Undenawapilis (Brandenburgas) fōnds “Slaīds” kwaitēi izpilnintun stan prātin.

En 2016 m. raggas 23 d. en Pakarwjas wālinsnas laūku senrīnka si fōndas “Slaīds” pertreppenikai, kawīdai dēja dēlin sen nōpeisan ezze Pakarwjas wālinsnan be Ērkun Māntan. En 2016 m. daggan tenēi plannaui dētun na stan deīktan pamīntlan – debīkan stabban sen nōpeisan ezze šin audāsenjan. Nadruwēimai, kāi na stabban nōpeisan pastālai peisātan dīgi prūsiskai.

Skaitātun tālis