Prūsiska kunstenikini Elza Bajōri Šōnfeld (miksiskai Elsa Bajohr Schönfeld) gimma en 1908 m. pāljas 28 d. en Kunnegsgarbu. Tenā glaubāi ekspresiōnismas stīlas tautāspawidans. En Kunnegsgarbu tenesses studdija bēi en Rōnas gatwei prei Wābargarbas (Wizingārbas) kīrkin. En 1932 m. Kunnegsgarbas kunsteniks Ōskars Šōnwalds wedduns tennan be panzdau tenā pastāi waistā kāigi Elza Šōnwald.
Kunsteniks be peisātajs Daniēlis Staššus gimma en 1872 m pāljas 22 d. en Silakārcemas skrittei. En 1887–1894 m. studijja si en Kunnegsgarbas Kunstas akademījai. Ezze 1910 mettu buwinna en Kunnegsgarbu. Skaitātun tālis
Widūns gimma 1868 m. pāljas 22 d. en Janāitjamans (prei Silakārceman). Tāns buwinna en Kintamans be en Tilzei. En Tilzei en 1902 m. tāns organizīwuns teozōfiskan perōnin. Tāns bēi peisāwuns tūls nikāi 60 lāiskans. Galwas Widūnas pressenis ast Debban Kliptan, kawīdas simbōlan ast Prābutiskan Pannu. Skaitātun tālis
Pāljas 20 d. en 3 st. 50 min. audāi si Wassaras Līgjas. Swāikstan senlīgina si sen Timran. Deinā be nakts ast līgjas. Pagaūnja si nawwan Mettas Skrittan. Nawwan mettan. Naws Pagaūsenis. Skaitātun tālis
1776 pāljas 10 d. gimma Prūsas kunnegini Luīzi. Tenesses gīmsenjas deinā simboliskai senpalla sen 40 pippeljan dēinan – deinā, kaddan jāu wisāi pippeljai turri perskrāistwei etwārtai en Baltijan. Skaitātun tālis
1879 m. pāljas 9 d. gimma Āgnesi Mīgeli en Kunnegsgarbas Knīpawai. Tenā turēi prūsiskans saknins iz tāwas pāusan. Kāigi pōetesi tenā pastāi waistā en 1907 m. sen swāise lāiskan “Balādis be grēmas”. Tenesses galwas temāi ast Prūsas legēndas, folklōri, istōrija, dabba. Skaitātun tālis
Ka ast Mettelan? Be kawīdans kōdans turrimai en šismu emni? Mettelan ānkstais mazēi būtwei kēsms ezze wassarinas 5 d. ērgi wassarinas wangan (anga dabber ilgais). Sta bēi sūit ilgan kērdasetrapan, kaddan zmānes turēi mattautun mettas arāikan, ebzentlintun wāras mettas wangan. Prei palīginsnan, Rōmas swentikai Terminalia pastāi swentintāi en wassarinas 23 d., ka bēi panzdauma deinā en Rōmas kalēndaras mettu. Be subs Rōmas dēiws Terminus (lat. “arāikas stabs”) ast stēisan arāikan dēiws. Skaitātun tālis
En 1370 m. wassarinas 17 d. (anga 18 d.) audāi si Rūdawas walinsnā. En 1369 m. Teutōnisks ōrdens izdeggina Kaūnan. Be LDK kwaitīntjai “etrātwei” turēi plannan ēitwei en Semban be izdeggintun Kunnegsgarban. LDK karjāi gūbi iz dwāi līnkjans: kunegiks Ālgirds sen swāise sūnun Jagaīlan pergūbi pra Kursjan marrjan laddan. Kunegiks Kinstuttis sen sūnan Wīdtautan gūbi pra Ranganītin. Abbai karjāi ebtīkusis si prei Rūdawas pillin. Skaitātun tālis
Geōrgs Nesselmans gimma 1811 m. wassarinas 14 d. prei Ēlbingan. En 1831 m. tāns pagaūwa studītun matemātikin be deināiniskans billans en Kunnegsgarbas uniwersitātei. En 1843 m. pastāi per Kunnegsgarbas uniwersitātis profesōran. En 1845 m. tīnka tenesse dēlan “Prūsiska bilā”, en kawīdsmu tāns nadāi tērpautun termīnan baltiskas billas. Tēt, šin mettan emmens BALTAI ast jāu 175 mettans wāran!!! Skaitātun tālis
1776 m. raggas 24 d. gimma Ērnsts Hōfmans en Kunnegsgarbu. Tāns buwinnuns en Prancōziskai gatwei, 25 ērgi dwāi mettans wāran. Panzdau tenesse taws aujāja en Instrāpilin, adder tāns buwinna sen mātin, en tenesses wāraisjan buttu, en Kunnegsgarbas centru. Skaitātun tālis