En 1910 m. daggjas 18 d. gimma Ērika Ēnkeli (miksiskai Erika Freyer-Henkel) en Niddai, kunstemiki. Tenesses māteris tāws bēi Ērmans Blōde, stēisan Niddas kunstrnikan gruntintajs be papekātajs. Skaitātun tālis
::: 2 ::: Āntars makīnsenis Skaitātun tālis
En Perappei
UŽUPIS – PERAPPIS
UŽUPIO RESPUBLIKA – PERAPPJAS REPUBLĪKI
PERAPPJAS REPUBLĪKIS KŌNSTITUCIJA
.
1. Zmānents turri tikrōmiskan buwīntwei prei Wilnis appin, be Wilni turri tikrōmiskan tektwei pagār zmānentin.
2. Zmānents turri tikrōmiskan en garrawan undan, en tappinsnan en zēimas kēsman, en stagatīgelis stāgan.
3. Zmānents turri tikrōmiskan aulaūtwei, adder sta ni ast tenesse skalisnā.
4. Zmānents turri tikrōmiskan blandātun si.
5. Zmānents … Skaitātun tālis
En 1899 m. pāljas 27 d. gimma Margarēta Steīpata (miksiskai Margarete Stepath) en Maudītjan kāimu (prei Marangan, Paguddi), kunsteniki, skulptōrini. Margarēta pertikka ezze Kunnegsgarbas garāinas kaupikkas sēimjan. Skaitātun tālis
62 m. spālinas 9 d. gimma Ērnsts Šāumans (Wāraisis) (miksiskai Ernst Schaumann) prei Gērdawan, “stēisan pālwin/wirsjan kunsteniks”. Skaitātun tālis
En 1890 m. wassarinas 7 d. gimma Ērnsts Šāumans (miksiskai Ernst Schaumann) en Kunnegsgarbu, “stēisan zirgan kunsteniks”. Skaitātun tālis
En 1884 m. wassarinas 6 d. gimma Ūga Wāltis (miksiskai Hugo Walzer) nitāli ezze Instrāpilei, kunsteniks. Skaitātun tālis
Astrolōgiskan 2022 mettas simbōlan ast “labban dēlan/labā segisnā/labā augaūli (Śubhakṛta)”. Skaitātun tālis
En 1928 m. spallinas 27 d. gimma Kārls Krēss (miksiskai Karl-Heinz Kress) en Kunnegsgarbu, kunsteniks. Skaitātun tālis
En 1868 m. spallinas 25 d. gimma Gustaws Wīčs (miksiskai Gustav Wittschas) en Kunnegsgarbu, kunsteniks. Skaitātun tālis
