Labban dēinan as kwaitēi stwi wisēimans wippjans:
Wīrdans men‘ waidinnaiti sirzdau zallins līpans. Skaitātun tālis
Ēdwards Līrs: Kattins be Pūki.
Kattins be Pūki izgūbi en jūrjan
En grazzjai zallei āldjai,
Immusis meddu be penningans tūlan,
Wijātans en pēnkjans pundans. Skaitātun tālis
Ērkus Māntas prūsisks pass – “Prussian passport of Herkus Mantas”
Pa Teutōtiskas ōrdenas legēndans Ērks Mānts aulaūwuns en 1273 mettan. Šin mettan (2023 m.) ast jāu 750 mettans. Mes teinū turrimai Ērkus Māntas passan be delli kittans passas pāusans. Skaitātun tālis
Spāngs pāustriniks – The blind hermit
Perā Europe Minority Languages „Eurōpas mazzaisjas billas“ en 2020 m. pagaūwa lingwistiskan prōjektan Spāngs pāustriniks „The Blind Hermit“: anōnimiskan pōeman Spāngs pāustriniks pastāi talkautan ēst en wissans Eurōpas mazzaisjans billans. Skaitātun tālis
Prūsiskas billas be kultūris dēlawa. – Prūsų kalbos ir kultūros dirbtuvės.
Prūsiskas billas be kultūris dēlawa. – Prūsų kalbos ir kultūros dirbtuvės. Skaitātun tālis
Ērika Frējer-Ēnkeli
En 1910 m. daggjas 18 d. gimma Ērika Ēnkeli (miksiskai Erika Freyer-Henkel) en Niddai, kunstemiki. Tenesses māteris tāws bēi Ērmans Blōde, stēisan Niddas kunstrnikan gruntintajs be papekātajs. Skaitātun tālis
::: 2 ::: Āntars makīnsenis
::: 2 ::: Āntars makīnsenis Skaitātun tālis
Užupis – Perappis. Perappjas kōnstitucija / Ensadīnsnalāisks.
PRŪSA GIWĀ. Bāneris en Perappju.
https://www.youtube.com/watch?v=EiKsspNcyyMEn Perappju
UŽUPIS – PERAPPIS
UŽUPIO RESPUBLIKA – PERAPPJAS REPUBLĪKI
PERAPPJAS REPUBLĪKIS ENSADĪNSNALĀISKS
.
1. Zmānents turri tikrōmiskan buwīntwei prei Wilnis appin, be Wilni turri tikrōmiskan tektwei pagār zmānentin.
2. Zmānents turri tikrōmiskan en garrawan undan, en tappinsnan en zēimas kēsman, en stagatīgelis stāgan.
3. Zmānents turri tikrōmiskan aulaūtwei, adder sta ni ast tenesse skalisnā.
4. Zmānents turri tikrōmiskan blandātun si.
5. Zmānents turri tikrōmiskan būtwei ainuntapērgimis.
6. Zmānents turri tikrōmiskan milītun.
7. Zmānents turri tikrōmiskan būtwei nimilīts, adder sta ni ast būtewingi.
8. Zmānents turri tikrōmiskan … Skaitātun tālis
Margarēta Steīpata, Kunnegsgarbas kunsteniki, skulptōrini.
En 1899 m. pāljas 27 d. gimma Margarēta Steīpata (miksiskai Margarete Stepath) en Maudītjan kāimu (prei Marangan, Paguddi), kunsteniki, skulptōrini. Margarēta pertikka ezze Kunnegsgarbas garāinas kaupikkas sēimjan. Skaitātun tālis
Ērnsts Šāumans (Wāraisis), stēisan wirsjan pālwin kunsteniks iz Gērdawan.
62 m. spālinas 9 d. gimma Ērnsts Šāumans (Wāraisis) (miksiskai Ernst Schaumann) prei Gērdawan, “stēisan pālwin/wirsjan kunsteniks”. Skaitātun tālis