En 1370 m. wassarinas 17 d. (anga 18 d.) audāi si Rūdawas walinsnā. En 1369 m. Teutōnisks ōrdens izdeggina Kaūnan. Be LDK kwaitīntjai “etrātwei” turēi plannan ēitwei en Semban be izdeggintun Kunnegsgarban. LDK karjāi gūbi iz dwāi līnkjans: kunegiks Ālgirds sen swāise sūnun Jagaīlan pergūbi pra Kursjan marrjan laddan. Kunegiks Kinstuttis sen sūnan Wīdtautan gūbi pra Ranganītin. Abbai karjāi ebtīkusis si prei Rūdawas pillin. Skaitātun tālis
Geōrgs
Nesselmans gimma 1811 m. wassarinas 14 d. prei Ēlbingan.
En 1831 m. tāns
pagaūwa studītun matemātikin be deināiniskans billans en Kunnegsgarbas
uniwersitātei.
En 1843 m.
pastāi per Kunnegsgarbas uniwersitātis profesōran.
En 1845 m.
tīnka tenesse dēlan “Prūsiska bilā”, en kawīdsmu tāns nadāi tērpautun termīnan baltiskas billas.
Tēt, šin mettan
emmens BALTAI ast jāu 175 mettans wāran!!!
En 1873 m. pastāi izdrukkauts pirms zinānisks prūssiskas billas wirdeīns “Thesaurus Linguae Prussicae”. https://books.google.lt/books?id=cukXAAAAYAAJ&pg=PA465&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false
1776 m. raggas 24 d. gimma Ērnsts Hōfmans en Kunnegsgarbu. Tāns buwinnuns en Prancōziskai gatwei, 25 ērgi dwāi mettans wāran. Panzdau tenesse taws aujāja en Instrāpilin, adder tāns buwinna sen mātin, en tenesses wāraisjan buttu, en Kunnegsgarbas centru. Skaitātun tālis
Pakarwjas walinsnā: Pakarwjas warē, warewīngi Ebwarē!
En 1261 m. raggas 22 d. audāi si Pakarwjas walinsnā. Prūsai sen Ērkun Māntan ebwarīwusis miksjans en Nātangai, prei Pakarwjas kāiman. Stesse paggan Debā Prūsiska Senskisnā spārtinusi si pa Pakarwjas wālinsnan, be wērau ērgi 1274 mettan.
En 2016 m. raggas 23 d. Undinawas (Brandenburgas) pillis etteikāsnas fōnds (swentintjai Undinawas pillis 755 m. gruntinsnan), en Pakarwjas wālinsnas laūku, statinna dēlin sen nōpeisan, kāi en stesmu deīktu wīrstats statīntan Ērkus Māntas pamīntlan (stabs sen nōpeisan). Adder stan pamīntlan ni pastāi statīntan ērgi teinū. … Skaitātun tālis
1831 m. raggas 15 d. gimma Girēns (Jūrgis Zauerweīns, Jūris Zurōwins).
1831 January 15 was born Girēns/Girėnas (Georg Sauerwein, Juro Surowin). Skaitātun tālis
Izbandāwingin stēisan prūsiskan zmāneniskan emnin nadasnan mazīngi aupaltun stwi: https://emnes.twanksta.org
En sēmenjas 27 d. Leītawas sēims tarēi anga prawerru pazinātun be dātun wālstis religgijas stātun pērai “Romuva”.
Pēra “Romuva” ast bilīta per “warābaltan religgija”, sta ast ainā iz pīrmans “pagāniska perā”.
Grāudu, adder Leītawas sēims stawīdan pazināsnan ni dāi: per pazināsnan tarēi 40 streīpstai, prīki 31, be ni tarēi 15. Pirzdau tarīsnans Wilnis ērstbiskaps peisāwuns pēismen sēimas streīpstamans.
“Romuva” prasīwusi pazināsnan beggi pragūbi jāu 25 mettai ezze enregistrācijai. Kittan rēizan tenēi wīrst mazīwusis prasītun pazināsnan pa 10 mettans.
Archeolōgs Ēdwins Zalcmans aupalluns en Gaudītjan parku (kits emmens – Teodōras Krōnes parks), kawīds ast teinū Kunnegsgarbas delīks, trins aīstiskans wāisins. “Stan deīktan ast unikālan, kittan stawīdan en Kunnegsgarbu ni turrimai. Teinū turēimai tēr līkutans archeolōgiskans nadirīsnans be aupallusis trins wāisins en parkas centru”, – gērdaui Ē. Zalcmans.
Pirzdau karjaūsnan archeolōgai aupallusis stwen mezolītas wāisin.
Ē. Zalcmans eīskina, kāi en wārans kērdans stwen tekka appi be bēi spārts brewīngi organizītun stwen wāisins. Tēt dīgi Gaudītjai ast ēst prei subban wāran Prēigaras appis waggan, kawīda teinū iznīkusi.
Archeolōgs … Skaitātun tālis
Klausimai: leidykla DANGUS – atsakymai: RR (Niktorius)
Ar naują RR albumą „Nawamār“ galime vadinti „Undēina“ tęsiniu? Koks dvasinis turinys sudaro „Nawamār“ konceptą? Tai kelionė į nematomą maginę baltų tikrovę, didžiosios šventovės link…?
RR krypčių / akių ratas – tai Dabartinis vakarų baltų pasaulis, sakralinė / mitologinė erdvė ir jos praktiniai aspektai Dabartyje. Erdvė, kurioje tėra amžina mitologinė Dabartis, neokupuota laiko, istorijos ir politinių konceptų. Tai sapnų teritorija, archetipų pasaulio Prieškambaris.
Bendras sumanymas – nuolatinis transliavimas iš to Prieškambario slėptuvės, iš vakarų baltų dimensijos stebyklos; fiksavimas, kas būtent … Skaitātun tālis
