Grammatiki
1. Wōkatiws (vocative)
nōminatiws (kas?):
wōkatiws (kaīls, …!):
a – ST
nōm: Mānts dēiws Alnā Lāima tautā
wōk: Mānte! dēiwe! Alna! Lāima! tāuta!
ja-ST ija-ST i-ST i-ST
nōm: Rāitis rikīs nakts zupāni
wōk: Rāiti! rikijje nakti! zapāni
u-ST
nōm: dāngs sūns
wōk: dāngu! sūnu!
.
Sta ast rikīs Mānts.
Kaīls, rikijje Mānte!
2.
Prōnomen iz sen akkuzatiwan.
iz + akk
Sta ast Mēmeli.
– Iskwendau tū assei?
– As asma iz Mēmelin.
.
a-ST a-ST i-ST ja-ST u-ST
sg
nōm: ST +s wīrs genā aks kursis dāngs
akk: ST +n wīran gennan akkin kursjan dāngun
pl
nōm: ST +ai/us wīrai gennas akkis kursjai dāngus
akk: ST +ns wīrans gennans akkins kursjans dānguns
.
nōm: Kunnegsgarbs Prūsa mēstan
akk: Kunnegsgarban Prūsan mēstan
.
nōm: jūris marri garrjan
akk: jūrjan marrjan garrjan
.
nōm: appi Mēmeli
akk: appin Mēmelin
.
nōm: dāngs
akk: dāngun
3.
Infinitīwas fōrmants -tun + akkuzatiws
turītun “to have”
segītun “to make”/”to do”
Sta ast lauksnā. As turri lāuksnan.
Sta ast māise engnessenis. Tenā segēi [mennei] engnessenjan.
.
turītun “to have”
as turri mes turrimai
tū turri jūs turritei
tāns turri tenēi turri
tenā turri tennas turri
tennan turri tenēi turri
.
bilītun “to speak”
as bilāi mes bilāimai
tū bilāi jūs bilāitei
tāns bilāi tenēi bilāi
tenā bilāi tennas bilāi
tennan bilāi tenēi bilāi
.
4. Kāigi tū bilāi “how you speak”? Adwerban sen -iskai.
– Anga tū bilāi leītawiskai?
– Ni, as ni bilāi leītawiskai, as bilāi prūsiskai.
– Anga tū papresta lattawiskai?
– Jā, as papresta lattawiskai, tēt dīgi leītawiskai.
.
tāns ast prūss leītawis lattawis pōlis
tāns bilāi prūsiskai leītawiskai lattawiskai pōliskai
.
tāns ast ēnglis miksis kursis jātawis
tāns bilāi ēngliskai miksiskai kursiskai jātawiskai
.
Waitjāsenjai
1.
Sandīnga: Kaīls, Mānte! Kāigi tebbei ēit?
Mānts: Dīnkun, Sandīnga, labban! Adder tebbei?
Sandīnga: Dīnkun, mennei dīgi labban!
Mānts: Anga tū assei iz Prūsan?
Sandīnga: Jā, as asma iz Prūsan.
Mānts: Iz Kunnegsgarban?
Sandīnga: Ni, as asma iz Mēmemlin. Adder iskwendau tū assei?
Mānts: As asma dīgi iz Prūsan.
Sandīnga: Spārts labban! Anga tū dīgi assei iz Mēmeilin?
Mānts: Ni, as ni asma iz Mēmelin, as asma iz Alnāsteinin?
Sandīnga: Be ka ast Alnāsteini?
Mānts: Alnāsteini ast mēstan.
2.
Rāitis: Labban dēinan, Arne! Angi tū turri swāise brātrin?
Arns: Labban dēinan, Rāiti! Jā, māise brāti ast Mānts.
Rāitis: Anga twāise brāti bilāi leītawiskai?
Arns: Ni, tāns bilāi tēr prūsiskai. Anga Lāima ast twāise sestrā?
Rāitis: Jā, Lāima ast māise sestrā.
Arns: Anga tenā bilāi prūsiskai?
Rāitis: Jā, tenā bilāi prūsiskai be papresta leītawiskai.
Endāsenjai / Tasks
1.
Peisāis gērdaulins pa perwaidīnsnan / Write sentences according example:
Sta ast rikīs Mānts. Kaīls rikijje Mānte! As wīda rikijjan Māntan.
Pratennis, Wīdawutis, Mānts, Rāitis, Alnā, Bīkants, Wisakānts, Ēirims, Tulaiswajjā, Spāirats, Skrāitā, Sātingā, Sandarrē, Rittanga, Rāmats, Rāitā, Perkāntā, Perbānds, Pameddis, Naprātis
2.
Peisāis gērdaulins pa perwaidīnsnan / Write sentences according example:
Sta ast lauksnā. As turri lāuksnan. Mes turrimai lāuksnans.
wīrs, genā, zemē, tautā, amzjan, marri, azzaran, appi, Prūsa, bitti, zarī, meddu, brāti, nakts, aks, rankā, galwā, pannu, sūns, sunnis, katta, gārbs. kāims, kāpas, pippelis, zuks, braīdis, aps, aldī, dēiws, dēiwi, zukenīks, malnīks, prasīsenis.
3.
Iskwendau?
Iskwendau tū… ?
Mānts ast iz … (Mēmeli).
Wīrai ast iz … (kāims).
Jūs … iz … (Kunnegsgarbs).
As … iz … (Kāpas).
Mes … iz … (Tapjawa).
Tennas … iz … (Wēlawa).
Tenēi … iz … (Alnāsteini).
Pippeljai … iz … (dāngs).
Zukkai … iz … (appi).
Undan … iz … (aps).
Lāima … iz … (dāngus), … ast dēiwi.
Patals … iz … (zemē), tāns … dēiws.
.
4.
Zukenīkai ast kursjai. Tenēi bilāi …
Wīrs ast iz Pameddin. Tāns bilāi …
Genā ast prūsini. Tenā bilāi …
Malnīks ast iz Pōlin. Tāns bilāi …
Mergīka ast iz Kāpans. Tenā bilāi …
Wāiklis ast iz Wilnin. Tāns bilāi…
Zmānes ast iz Berlīnan. Tenēi bilāi…
Gennas ast iz Ringan. Tennas bilāi …
.
5. Talkaus! Translate!
Birds see the sky.
Sky has the Sun.
A man is from the sea.
Rivers are from a lake.
A fisher has a boat.
A folk has a country.
Prussia ia a country.
Sister has a brother. He is from Germany. Brother has a sister. She is from Sudovia.
They (women) have a question.
.
Wirdeīns
aks, akkin, f – eye
aldī, āldjan, f – boat
amzjan, n – nation, tauta
appi, appin, f – river
aps, appun, m – a source, a well
azzaran, n – a lake
bitti, bittin, f – bee
braīdis, braīdjan, m – briedis
brāti, brātrin, m-brother
dēiwi, dēiwin, f – goddess
dēiws, dēiwan, m – god
galwā, galwan, f – head
gārbs, gārban, m – mount, hill
genā, gennan, f – woman
kāims, kāiman, m – kaimas
kāpa, kāpan, f -kopos, dunes
katta, kattan, f – cat
malnīks, malnīkan, m – vaikas, child, kid
marri, marrjan, f – marios
meddu, n – honey
nakts, naktin, f – night
pippelis, pippeljan, m – bird
rankā, rānkan, f – ranka, hand
pannu, n – fire
prasīsenis, prasīsenjan, m – question
Prūsa, Prūsan, f – Prussia
sestrā, sestran, f – sister
sunnis, sunnjan, m – šuo, dog
sūns, sūnan, m – son
tautā, tāutan, f – šalis, country, a land
widātun, wīda, widāi – to see, matyti
wīrs, wīran, m – vyras, a man
zarī, zarrjan, f – žara, glow, žarijos, live coals
zemē, zemmin, f – žemė, earth
zukenīks, zukenīkan, m – žvejys, fisherman zuks, zukkan, m – žuvis, fish