::: 2 ::: Āntars makīnsenis

Grammatiki

1. Wōkatiws (vocative)

nōminatiws (kas?):        

wōkatiws (kaīls, …!):

            a – ST

nōm:   Mānts          dēiws           Alnā             Lāima           tautā

wōk:    Mānte!        dēiwe!          Alna!            Lāima!         tāuta!

          ja-ST           ija-ST         i-ST             i-ST

nōm:   Rāitis          rikīs            nakts           zupāni

wōk:    Rāiti!           rikijje         nakti!          zapāni

u-ST

nōm:   dāngs          sūns

wōk:    dāngu!        sūnu!

.

Sta ast rikīs Mānts.

Kaīls, rikijje Mānte!

2.

Prōnomen iz sen akkuzatiwan.

iz + akk

Sta ast Mēmeli.

– Iskwendau tū assei?

– As asma iz Mēmelin.

.

                              a-ST            a-ST            i-ST             ja-ST           u-ST

sg

nōm:   ST +s            wīrs             genā             aks               kursis          dāngs

akk:    ST +n            wīran           gennan         akkin            kursjan        dāngun

pl

nōm:   ST +ai/us     wīrai            gennas         akkis            kursjai        dāngus

akk:    ST +ns          wīrans         gennans       akkins          kursjans      dānguns

.

nōm:   Kunnegsgarbs        Prūsa           mēstan

akk:    Kunnegsgarban      Prūsan         mēstan

.

nōm:   jūris            marri           garrjan

akk:    jūrjan          marrjan       garrjan

.

nōm:   appi           Mēmeli

akk:    appin         Mēmelin

.

nōm:   dāngs

akk:    dāngun

3.

Infinitīwas fōrmants -tun  + akkuzatiws

turītun “to have”

segītun “to make”/”to do”

Sta ast lauksnā. As turri lāuksnan.

Sta ast māise engnessenis. Tenā segēi [mennei] engnessenjan.

.

turītun “to have”

as turri                 mes turrimai

tū turri                 jūs turritei

tāns turri             tenēi turri

tenā turri             tennas turri

tennan turri         tenēi turri

.

bilītun “to speak”

as bilāi                 mes bilāimai

tū bilāi                 jūs bilāitei

tāns bilāi             tenēi bilāi

tenā bilāi             tennas bilāi

tennan bilāi         tenēi bilāi

.

4. Kāigi tū bilāi “how you speak”? Adwerban sen -iskai.

– Anga tū bilāi leītawiskai?

– Ni, as ni bilāi leītawiskai, as bilāi prūsiskai.

– Anga tū papresta lattawiskai?

– Jā, as papresta lattawiskai, tēt dīgi leītawiskai.

.

tāns ast       prūss           leītawis                lattawis                pōlis

tāns bilāi    prūsiskai     leītawiskai           lattawiskai           pōliskai

.

 tāns ast    ēnglis          miksis                   kursis                    jātawis

tāns bilāi    ēngliskai   miksiskai              kursiskai              jātawiskai

.

Waitjāsenjai

1.

Sandīnga:     Kaīls, Mānte! Kāigi tebbei ēit?

Mānts:          Dīnkun, Sandīnga, labban! Adder tebbei?

Sandīnga:     Dīnkun, mennei dīgi labban!

Mānts:          Anga tū assei iz Prūsan?

Sandīnga:     Jā, as asma iz Prūsan.

Mānts:          Iz Kunnegsgarban?

Sandīnga:     Ni, as asma iz Mēmemlin. Adder iskwendau tū assei?

Mānts:          As asma dīgi iz Prūsan.

Sandīnga:     Spārts labban! Anga tū dīgi assei iz Mēmeilin?

Mānts:          Ni, as ni asma iz Mēmelin, as asma iz Alnāsteinin?

Sandīnga:     Be ka ast Alnāsteini?

Mānts:          Alnāsteini ast mēstan.

2.

Rāitis:         Labban dēinan, Arne! Angi tū turri swāise brātrin?

Arns:          Labban dēinan, Rāiti! Jā, māise brāti ast Mānts.

Rāitis:         Anga twāise brāti bilāi leītawiskai?

Arns:          Ni, tāns bilāi tēr prūsiskai. Anga Lāima ast twāise sestrā?

Rāitis:         Jā, Lāima ast māise sestrā.

Arns:          Anga tenā bilāi prūsiskai?

Rāitis:         Jā, tenā bilāi prūsiskai be papresta  leītawiskai.

Endāsenjai / Tasks

1.

Peisāis gērdaulins pa perwaidīnsnan / Write sentences according example:

Sta ast rikīs Mānts. Kaīls rikijje Mānte! As wīda rikijjan Māntan.

Pratennis, Wīdawutis, Mānts, Rāitis, Alnā, Bīkants, Wisakānts, Ēirims, Tulaiswajjā, Spāirats, Skrāitā, Sātingā, Sandarrē, Rittanga, Rāmats, Rāitā, Perkāntā, Perbānds, Pameddis, Naprātis

2.

Peisāis gērdaulins pa perwaidīnsnan / Write sentences according example:

Sta ast lauksnā. As turri lāuksnan. Mes turrimai lāuksnans.

wīrs, genā, zemē, tautā, amzjan, marri, azzaran, appi, Prūsa, bitti, zarī, meddu, brāti, nakts, aks, rankā, galwā, pannu, sūns, sunnis, katta, gārbs. kāims, kāpas, pippelis, zuks, braīdis, aps, aldī, dēiws, dēiwi, zukenīks, malnīks, prasīsenis.

3.

Iskwendau?

Iskwendau tū… ?

Mānts ast iz … (Mēmeli).

Wīrai ast iz … (kāims).

Jūs … iz … (Kunnegsgarbs).

As … iz … (Kāpas).

Mes … iz … (Tapjawa).

Tennas … iz … (Wēlawa).

Tenēi … iz … (Alnāsteini).

Pippeljai … iz … (dāngs).

Zukkai … iz … (appi).

Undan … iz … (aps).

Lāima … iz … (dāngus), … ast dēiwi.

Patals … iz … (zemē), tāns … dēiws.

.

4.

Zukenīkai ast kursjai. Tenēi bilāi …

Wīrs ast iz Pameddin. Tāns bilāi …

Genā ast prūsini. Tenā bilāi …

Malnīks ast iz Pōlin. Tāns bilāi …

Mergīka ast iz Kāpans. Tenā bilāi …

Wāiklis ast iz Wilnin. Tāns bilāi…

Zmānes ast iz Berlīnan. Tenēi bilāi…

Gennas ast iz Ringan. Tennas bilāi …

.

5. Talkaus! Translate!

Birds see the sky.

Sky has the Sun.

A man is from the sea.

Rivers are from a lake.

A fisher has a boat.

A folk has a country.

Prussia ia a country.

Sister has a brother. He is from Germany. Brother has a sister. She is from Sudovia.

They (women) have a question.

.

Wirdeīns

aks, akkin, f – eye

aldī, āldjan, f – boat

amzjan, n – nation, tauta

appi, appin, f – river

aps, appun, m – a source, a well

azzaran, n – a lake

bitti, bittin, f – bee

braīdis, braīdjan, m – briedis

brāti, brātrin, m-brother

dēiwi, dēiwin, f – goddess

dēiws, dēiwan, m – god

galwā, galwan, f – head

gārbs, gārban, m – mount, hill

genā, gennan, f – woman

kāims, kāiman, m – kaimas

kāpa, kāpan, f -kopos, dunes

katta, kattan, f – cat

malnīks, malnīkan, m – vaikas, child, kid

marri, marrjan, f – marios

meddu, n – honey

nakts, naktin, f – night

pippelis, pippeljan, m – bird

rankā, rānkan, f – ranka, hand

pannu, n – fire

prasīsenis, prasīsenjan, m – question

Prūsa, Prūsan, f – Prussia

sestrā, sestran, f – sister

sunnis, sunnjan, m – šuo, dog

sūns, sūnan, m – son

tautā, tāutan, f – šalis, country, a land

widātun, wīda, widāi – to see, matyti

wīrs, wīran, m – vyras, a man

zarī, zarrjan, f – žara, glow, žarijos, live coals

zemē, zemmin, f – žemė, earth

zukenīks, zukenīkan, m – žvejys, fisherman zuks, zukkan, m – žuvis, fish

Sklaitīnsna: Nawwiniskai