Awīzis “Prūsas Tāutas Prēigara” pirmā nummeri pastāi drukautā wassarinas mēnsin 1 dēinan stesse 1989. Tenesses gruntintajai bēi Mikkels Klussis, dīgi Ch. Sambōra. Sta bēi pirzdau 19 mettans. Mazīngi gērdautun, kāi emmens “Prūsas Tāutas Prēigara” ast jāu istōrisks. Stan kērdan sta arwiskai bēi “arwi awīzi”, kwāi pastāi drukautā na papīran. Be kaddan teinū skaitāimai stans wārans Awīzis nummerins, mazzimai ebzentlantun, kāi stāi artīkelai dīgi teinū ast spārts aktuālai pēr mans, ikāigi tenēi ast pastippan nawwai. Kēsmai teinū ast jāu sklaitawīdai, adder tūlan prōblamai palikka stāi subbai. Be ka bēi staddan, šandēinan jau ni ast mazīngi. Staddan Prūsas bangīnsna bēi maldā be turēi swāise māldan spārtin. Teinū asmai Prūsas kultūris weldūnai be weldēimai wissan ka bēi staddan – en pirmai Prūsas bangīnsnai, kaddan nūse bilā ezze 1982 m. pagaūwusi etskītwei etkūmps, tēt dīgi wissan ka bēi stwi en nūsei zemmei ezze warammans kēsmamans.
Dīgi subse emnes simbōliki ast spārts swarewīngi. Prēigara ast nūse galwas appi, kwāi tēnka pra pastippan Prūsan be gaūnja wundan iz wissans Prūsas galwas appins. Prēigara ast nūse lanzīntan Swētas Garrjan, ka pakūntja pastippan sakrālan Prūsas struktūrin. Wundan turri minīsnan. Wundan ēn sebbei turri minīsnan ezze wissan, ka bēi stwi. Wundāi turri kōdans prei stesses zemmis erzināsnan. Ka ni bēi en lāiskamans, ast en wundu. Prēigaras krantāi wisaddan bēi swentai. Stwen stalāi tūlan alkāi, swentai medjāi. Šandēinan, kaddan en Prūsai wissan ast kliptintan, tēr stawīdai zmānjai turri Tikrōmiskan buwīntwei stwi, kawīdai turri sāitan sen Prūsas sakrālan struktūrin. Galwasdelīks šisses struktūris ast Wundan be wissan ka pastānja sēisnan sen tenesse kliptinans pintins. Gintus ast stāi, kwāi turri stan subban energījas struktūrin en sebbei, kwāi ast en Prēigaras wundu. Sta ast nūse amzjas grunts. Niaīnuns stēisan swettjan zmānin ni mazīlai gaūtun pēr sin stawīdans zentlans, beggi sta ast tēr sēras astis. Sta wissan ast tēr stēimans, kwāi ēn sebbei jāu turri etbaudīntan zemmis tārin.
Arwi baltiska kultūri dīgi izgūbi iz stans subbans energījas struttans be laūkans. Stāi sakrāla struktūri dāi nūmans swāise gērdans – zemmis emnins, billan, grēmans, dīgi pamērisnans be izpesnan. Prūsai ast Prēigaras wundas malnīkai. Kaddan bilāimai, gremmjamai, mērimai prūsiskai, staddan nūse sāitan be seisnā sen kliptinan zemmis struktūrin ast drūktan. Staddan Prūsa etkūmps izēit iz gilluwan be mes etkūmps neikaūjimai pa swāise Zemmin.
2007 sillinas 22 deinā,
Assanis Līgjas, kaddan bēi pagaūwusi
Debā Prūsiska Senskisnā stesse 1260 m.
Prūsiska skatisnā: 19-20 mts.
Pa delli wīdikausnans prūsiska bilā en Prūsai giwīwusi naturālai ērgi 1945 mettan. Pēteris Lukošewičs (kawīds teinū buwinna en Punsku) turēi swāise tāwas gintuns (prōani) en Pillawai, kawīdai kliptinai bilīwusis prūsiskai sirzdau sin. Tenēi turēi stēisan sakrālan krāman dizītawan en Kunnegsgarbu en Pillawas gatwei, 12 (Pillauer Straße, 12). En 1935 m. en šissei adressei buwina kaupikkas genā, adder en Pillawas g. 10/11 buwinna stalenīks Barts (Bartsch).
Kitā tīpiska wīdikausna ast prēpalis en stēsan laīwan āustju (en Kunnegsgarbu anga en Pillawai anga en Gudānitu), kaddan en 1945 m. zmānes bandāwusis izplūtwei iz Prūsan en wakkarans sen panzdauman laīwan. Be en peroniskai pannikai ni klippusis kāigi tenēi waitjāi sirzdau sin. Be kitāi zmānes kirdīntjai stan prasīja kawīda sta ast bilā, tenēi etrāi – prūsiska. Tēr laimāi zmānes mazēi “kāuptun bīletan” – tenēi platīwusis sen aūksan. Be mēri di, kāi stan panzdauman laīwan auskēnda be prūsiska bilā aulaūwats en 1945 m. en Baltijas jūrjas undu.
En 1960-1970 m. en Wilnei bēi lingwistiska kōnferencija. Aīns iz wāitilans bēi karrjas talki. Tāns gērbuns, kāi en Nātangai en 1945 m. tāns naktaūwats en būrwalku be ljūdjai (dwāi brātres) waitjāits sirdau sin prūsiskai. Sta bēi tēt: talki ni mazēi enmigītwei be zūrgi pussinaktin tāns izgūbuns winnai dūmautwei. Be en stan kērdan būrwalkas ljūdjai, abbai brātres, wanginna dēlatwei, be waitjāwusis sirzdau sin. Talki stalīwuns en timru, klausīntjai tenēisan billan, kawīda bēi baltiska, adder neggi leītawiska, neggi lattawiska. Ankstāinai tāns bandāwuns prasītun tennans en kawīdai billai tenēi waitjāwusis en naktin sirzdau sin, adder tenēi etrāwusis ni dēlaits be ni waitjāits en padwarrju en naktin, adder jāu migēits en stan kērdan. Tēt en stessei kōnferencijai zinānikai ebtarīwusis anga sta mazēi būwei ainunts baltisks anga miksisks dialekts, adder talki padrūktina, kāi tāns dīgi mazīlai pazinātun dialektans. Stesse paggan ast debīkan druwīminiskan, kāi talki arwiskai kirdīwuns Nātangas prūsiskan billan.
Ik zināniska prūsistiki pagaūwa si zūrgi 1821 m ezze S. Līndei be ezze G. Nesselmanu, mes ni waīdimai kas be kaddan bandāwuns etteikātun prūsiskan billan en 19 mts, tēt dīgi ni waīdimai kaddan prūsai bilīwusis kliptinai en tālamans būrwalkamans.
Dirīntjai en Samuēlas Līndes grammatikin, mes widālimai, kāi zūrgi 1820 mettan grammatiskas fōrmis bēi spārts palīgjas, ni bēi tēr peisāsnas unifikācija be sistematizācija. Sta zentli, kāi ēst eraīns zmānents teōretiskai mazēi izmakīntun si prūsiskan īr iz lāiskans. Zūrgi 1910-1930 m. bēi prūsisks rōmantisms be interessan per prūsiskans pressenjans kāigi Rāmawa.
En 1926 mettan gimma Hildegārda Lānge. Be kāigi gērbusi tenesses nepātini, Hildegārdas tāws turēi pirzdaunikans iz waīdilans. Be tāns subs zūrgi 1920-1930-ans laukījats en Prūsai swentans deīktans be Rāmawan be waīdats ezze baltiskan kultūrin be bilāits ni tēr leītawiskai be dīgi makēits biskin prūsiskai. Tēt dīgi tāns gērbats Hildegārdai delli ēpiskans gērbans ezze Pratennjan be Wīdawutjan ikāigi ezze swāise entikriskans pirzdaunikans iz 18 mettasimtan. Adder pa karjaūsnan Hildegārda buwīnusi en Ukrāinei.
Ezze Ukrāinin tēt dīgi zūrgi 1990-ans bēi tūlan tīpiskas gērbas. Deznimai sta audāst si zūrgi 1970-ans en tensīlju Kunnegsgarbs-Kījews, en kawīdsmu jāja zmānents be pagaūnja prēipalingjai waitjātwei sen swāise kaimīnan be stas kaimīns gērbuns tāns astits prūss buwinānts en Ukrāinei, be stwen astits tūlan kitāi prūsai, kawīdai buwinna stwen en ainuntkawīdsmu talasmu kāimu. Be tāns eīskina prūsai praskījats ēnstwendau en 18-19 mts.
Kāigi ni būlai retawīngjan, adder fōlkloristai en 1970-amans aupallusis en Ukrāinei wakkara-baltiskan wīrdan geīts/geītka kāigi gīwan wīrdan sirzdau kāimiskans zmānins.
Be ik šī Hildegārda pa karjaūsnan aujāja en Ukrāinin be stwen erlaikāi swāise persōniskan Prūsan pra ēpiskan istorijan ezze swāise gintuns, kliptan prūsiskan lāiskan be kittans relikwijans kāigi ragūsta be gērbas ezze prūsiskan billan, sta kitāi zmānes, kawīdai praskīja iz Prūsan en Mikskātautan pagaūwa peisātun pōezijan tērpawintjai prūsiskan billan tēt kāigi tenēi papretusis anga juttusis anga waīdusis. Sirzdau stawīdans zmānins aīns bēi pōets be peisātajs Heins Geōrgs Pōdelis (1919-2000) be kits Gunnars Skalwīns (Günther Kraft Skalwynas), kas dīgi bēi peisāwuns tūlan prūsiskans tekstans be prūsiskas billas grammatikin.
En 1975 m. lingwists W. Toporōws pagaūwuns perlazīntun swāise “Prūsiskas billas wirdeīnan“. Tāns segūwuns tēr 5 tōmans ērgi litteran M en 1990 m. Mazzi būtwei, šis wirdeīns īr endēliwuns pastippan prūsiskan Skatīsnan.
En 1980 m. Gērds Littiks (Kauffmann Gerd Littiko, 1915 – 1994) be tenesse genā Rūtele Tolkemita en Mikskātautai gruntina prūsiskan ginnijan “Tōlkemita”. Gērds Littiks bēi luterānisks preddikeris, kawīds izpilnina missans prūsiskai. Abbai – Gunnars Skalwīns, dīgi Pōdelis peisāwusis tūlan prūsiskans tekstans, kawīdans perlazinna Tōlkemita en swāise perlazīnsnai “Tōlkemitas waīstis” (tenēi tērpawa formin “Waistsennei”). Tēt dīgi G. Skalwīns bandāwuns peisātun prūsiskan grammatikin.
Tēt dīgi en “Tōlkemitai” bēi Sigrīda Perbānda, kawīda kōntaktiwusi sen Prūsas klubban be tenā bēi “prūsiskas etgīmsenjas ideolōgini”. Tēt dīgi bēi peisātaja be Tōlkemitas kriwwini Ortrun Brunhild Hela (Ortrun Barran).
Zūrgi 1981-1982 m. baltists Mikkels Klussis bēi peisāwuns baltistu W. Toporōwu swāise kalēndiskans ebkaīlinsnans prūsiskai. Be Toporōws paprettuns labbai stans ebkaīlinsnans be etrāwuns Klussju dīgi prusiskai. Be tenēi pagaūwusis drāugautwei prūsiskai. Tēt tenēi ēmperi pagaūwusis mēritwei, kāi prawerru peisātun prūsiskan grammatikin be wirdeīnan be unificītun ortōgrafijan.
En 1983 m. Mikkels Klussis be W. Toporōws peisāwusis swāise manifestan “Ezze wāras prūsiskas billas rekonstrūkcijai prei nawwas prūsiskas billas rekreācijan”.
Zūrgi 1987 m. (oficiālai en 1988 m. daggjas mēnsin) Mikkels Klussis, Jāns Trinkūns be Ēnriks Sambōra gruntinusis Prūsas kluban en Leītawai.
Zūrgi 1987-1988 m. tēt dīgi tikka Prūsas klubas filiāli en Ringai (Wāldis Muktupāwels), filiāli en Alnāsteinai (Simons von Biberstein-Kazimierskis) be filiāli en Kunnegsgarbu (Ēiskants).
En 1988 m. akadēmiks Wīdtauts Mažiulis perlazinna prūsiskan etimolōgiskan wirdeīnan – pirman tōman. Panzdaums ketwirts tōms pastāi perlazīnts en 1997. Panzdau M. Klussis wīrst immuns Toporōwas be Mažiuljas rekonstrūkcijans per pirman GĪWAN prūsiskan wirdeīnan.
En 1989 – 1991 m. Kunnegsgarbas Prūsas filiāli gattawina “Gērdawas projektan”, pa kawīdan tenēi turēi etteikātun dwāi prūsiskans mēstans – Gērdawa (miks. Gerdauen) be Prīdlandan (Friedland). Stwen wissan turēi būtwei per gīwan prūsiskan gīwatan – prūsiskas skūlis, prūsiskas kīrkis be alkāi, prūsiskai kaupabutāi be t.t. Be zūrgi 1991 m. jāu turēi perjātwei en Gērdawan pirmāi ketturjai zmānes iz Leītawan sen swāise sēimjans – M. Klussis, J. Trinkūns, archeologs W. Šimēns be dabber aīns.
En 1989 m. spallinas 24 d. en Kunnegsgarbas Prūsas filiālei papeisatā Niperlānksnas Komitētas “Deklarācija”:
– izēisenis iz Maskōwijan;
– āupausintun maskōwitiskans karjaūsnikans;
– stēisan wāran buwīntajan repatriācija;
– etwartīntun prūsiskans emnins be deīktiskan kultūrin;
– turītun swāise wālstispilīnibin.
Kits līnkis bēi Kunnegsgarbas skrits kāigi kantōnala Prūsiska republīki sen delli kantōnans:
1) wakkara-kantōns sen Kunnegsgarbas galwas mēstan (stwen būlai miksiskai-maskowitiskai buwīntajai);
2) dēina-kantōns – galwas mēstan Tilzi, Galwas bilā – leītawiska;
3) prei stans abbans kantōnans prawerīlai preidātun pōliskan-mazūriskan- Alnāsteinī, Ēlbings. Bilā – miksiska, pōliska.
4) prūsisks kantōns – Kursjan Kāpas be Sembas jūrjs krānts, galwas mēstan būlai Krānts be Pabētjai. Bilā – prūsiska.
Zūrgi stan kērdan pirmāi zmānes, kawīdai en Baltijai pagaūwusis tērpautun prūsiskan billan, bēi Dailūns Russinis, Wāldis Muktupāwels be Rāitis Wannags en Lattawai be Prāncis Arellis be Mikkels Klussis en Leītawai.
En 1988-1998 m. Wāldis Muktupāwels turēi muzīkis gruppin Rasa, kawīda birbinusi prūsiskans grēmans.
En 1989 m Klussis perlaziwuns prūsiskan grammatikin (en Wilnei) be prūsiskan kalēndaran (en Kaūnu) be en 1999 m. prūsiskan wirdeīnan. Be en 1989 m. awīzin “Prūsas Tāutas Prēigara”.
Rāitis Wannags perlazīwuns prūsiskan awīzin “Prūsiskas waīstis” en Ringai.
En 1995 m. pastāi gruntintā prūsiska gruppi Romowe Rikoito.
En 1997 m. sakkjas 23 d. Romowe Rikoito pirman rēizan tērpawa prūsiskan billan en bētu, palīkitasmu Wāitikas Ādalbetras 1000 mettan mettasdeinai. Prāts bēi stawīds: prawerru simbōliskai apperautun Wāitikan āntran rēizan be iz stan apperasnan gaiwīntun Prūsan. Īmtun etwārtai ka pastāi rangtan. Ezze stan ast stwi.
En 2001 m. Pēteris Lukošewičs pagaūwa zēistun swāise Prūsiskai-Jātawiskan kāiman Sūdawai.
En 2001 m. sallawas 15 d. audāi si prūsiskan wāitjan en Wilnei, kaddan Prūsas klubs gruntina Prūsiskan Pēran.
En 2002 m. raggas 24 d. Prūsiska Perā pastāi oficiālai registritā (gruntauktimmi – Inija Trinkūnienė).
En 2005 m. Kūlgrinda perlazinna albuman “Prūsiskas grēmas”.
En 2005 m. Romowe Rikoito perlazinna albuman “Āustradēiwa”, en kawīdsmu ast dwāi grēmas prūsiskai.
En 2006 m. (en daggan) pirms prūsisks lisks en Īlawas Gārbawai, Nātanga.
En 2006 m. (en assanin) āntars prūsisks lisks en Sūdawai-Jātawai, en Nēmunas kalpenei.
En 2007 m. wassarinas 15-16 d. tīrts prūsisks lisks en Rusnei/Pakalnei.
En 2007 m. daggjan gimma pirms malnīks bilīnts prūsiskai ezze subsmu pagaūsenju.
En 2007 m. sillinas 22 d. etteikatā prūsiska awīzi “Prūsas tāutas Prēigara”.
En 2007 m lapkrūtjan ketwirts prūsisks lisks en Kaūnu – perlazīnts āntars prūsisks wirdeīns be kitāi laiskāi.
En 2018 m. Prūsiska Perā pastāi etteikatā, gruntauktimmis ast Mānts Maziljāusks.
En 2018 m. pāljas 26 m. Prūsiskas Pēras wāitjan en Wilnei.
En 2022 m. lapkrūtjas 19 d. audāi si Baltiskan Wāitjan (kriwūli) en Wilnei, en Prūsiskasmu Buttu, tēt dīgi en Swāikstas Buttu.