Sigrīda Perbānda

1909 m. daggjas 16 d. gimma Sigrīda Perbānda (miksiskai Asta-Sigrid von Perbandt) en Nāmgistai (Nahmgeist), Paguddi. Sigrīda bēi pirmā iz prūsiskan auktimmiskan, kas pastippai etgērdau si ezze germanismu widāntjai baltiskas tradicijas zentlawingiskan. Tenā bēi prīki krikstjāniskan. En pagaūsenju tenā widāi prūsiskan elemēntan en pōljamans. Stesse paggan niainunts ni papresta tennan en “Tōlkemītai”. Adder kaddan tenā bēi waīdusi ezze Prūsas kluban en Leītawai be kriwwjan Jōnan Trinkūnan, tenesses prāts bēi stawīds, kāi pōljai be leītawjai ēmperi wīrst etteikāwusis Prūsas tāutan be Swentan Pannu. Stesse paggan M. Klussis en 1999 m. prūsiskas billas wirdeīnu ebzentlina Sigrīdan kāigi “prūsiskas etgīmsenjas ideolōgini”.

Tenesses tāws ast kapitāns Mertīns Perbānds (Martin von Perbandt, (1863 raggas 14d. – 1949 pāljas 25 d.), māti – Estera, barōnini von Troschke (1883-1955 гг.) iz Čekkijan be Šlēzijan.

Nāmgista ast prūsisks 14 mts. kāims. Kapitāns Mertīns Perbānds kāupuns būrwalkan stwen en 1900 m. tenesmu turīntjai pirman gennan Cecīlijan W. Perbāndan (iz Semban). En 1908 m. Mertīns pattinuns āntran gennan (Estera von Troschke) be sen tennesses penningans zēiduns dwarran en 1910 m.

Nāmgistas dwars en kawīdsmu Sigrīda Perbānda buwīnusi en malnīkistai. Dwarrs pastāi deggints en 1945 m.

Nāmgistas dwarras deīktan teinū:

1921 m. Sigrīda Perbānda aujāja en Kunnegsgarban makīntun si en skūlei be panzdau en Kunneginjas Luīzis gimnāziju.

Kunneginjas Luīzis gimnāzijan en Kunnegsgarbu teinū:

1934 m. perlazinna rōmanan “Wīlkan tīmenis” (Die Schatten der Wölfe).

Rōmans Wīlkan tīmenis, 1934 m.


1935 m. Sigrīda pattinusi Ferdināndan Klāussan, filozōfijas profesōran.

1939 m. Sigrīda perlazinna senrīnksenjan stēisan nowellin “Sirzdau prūsiskans dēiwans” (Unter der Göttern Preußens).

Sirzdau prūsiskans dēiwans, 1939 m.

1940 m. Sigrīda izsklaitinna si ezze wīru, turēi aīnan sūnun.

1945 m. raggas 20 d. Sigrīda sen sēimjan aujāja iz Nāmgistan en Ēlbingan, tālis en Anōwerjan, be panzdau praskīja en Frēiburgan, kwei tenā buwinnusi ērgi swāise gallan en 1999 m.

O. Rogallas bēi glaubāwuns S. Perbāndan