1892 m. daggjas 11 d. gimma Prīts Burmans (miksiskai Fritz Burmann kunsteniks. 1926-1936 m. tāns bēi Kunnegsgarbas kunstas akadēmijas profesōrs be perjāja en Kunstas Niddas kolōnijan sen swāise studēntins. Skaitātun tālis
1854 m. daggjas 3 d. gimman Joāna Ambrōzijus (miksiskai Johanna Ambrosius), prūsiska amziska pōetesi, en Lēnkwetjas kāimu, prei Rangānin, Skallawa. Skaitātun tālis
1605 m. līpas 29 d. gimma Sīmōns Dāks (miksiskai Simon Dach) en Mēmelei, prūsisks pōets. S. Dākas tāws (dīgi Sīmōns) bēi Mēmelis līgas talki, bilīwuns miksiskai, leītawiskai, kursiskai be pōliskai. Sīmōnas brāti Jōns dēlawuns dīgi per Mēmelas līgas leītawiskas billas talkin. Skaitātun tālis
1834 m. lipas 28 d gimma Gustaws Ēilers (miksiskai Gustav Eilers) en Kunnegsgarbu, kunsteniks, glaubāwuns grāfikin, grawērans.Tāns makinna si en Kunnegsgarbas kunstas akadēmijai. Skaitātun tālis
1858 m. līpas 21 d. gimma Lōwis Kōrints (miksiskai Lovis Corinth), waīsts prūsisks kunsteniks, en Tapjawai. Impresiōnists, dīgi ekspresiōnists. Tenesse prūsisks emmens mazīlai būtwei iz werban kurtun: Kurīnts, “stas kas kurrja”, anga Kārints. Skaitātun tālis
Zūrgi sēmenjas 20-24 d. audāst si Daggas Saūlisstalisnā anga Kaupāli.
Skaitātun tālis
1888 m. sēmenjas 17 d. gimma Prīts Kundniks (miksiskai Fritz Kudnig) en Kunnegsgarbu. Skaitātun tālis
1836 m. zallawas 25 d. gimma Linna Perbānda (miksiskai Lina von Perbandt) en Langjakāimas (Langendorf) dwarru, prūsiska kunsteniki-peizāžistini. Skaitātun tālis
1861 m. zallawas 23 d. gimma Ēdwins Perkūns (miksiskai Edwin Perkuhn) en Lizettawai, prei Seīlawas pelkin (Nātanga), prūsisks kunsteniks. Tāns bēi waīsts kāigi “braīdjan kunsteniks”. Tenesse prūsiskai pirzdaunikai Perkūnai perjāja en 19 mts. iz Bartan – tenēi buwinna en Bartai sirzdau Bartanstaban be Rāistanpilin – en būrwalku Hartels (?Kārtels), kawīdan Perkūnan seimī turēi ezze 1345 m.. Skaitātun tālis
1887 m. zallawas 18 d. gimma Ērnsts Wīcherts (miksiskai Ernst Wiechert), prūsisks peisātajs be pōets. Tāns gimma en kāimu prei Sēinitan, Galindas Bartas arāiks. 1898 – 1930 m. Wīcherts buwinna en Kunnegsgarbu – ezze 1919 ērgi 1929 tāns buwinna en Ūbamans, en Hagenas gatwei 21, panzdau 1929-1930 m. praskīja en Merūnans.
Wīchertas tāws bēi kunnegas medjapekātajs. Per Wīchertan meddjan bēi gīmtan buttan. Iz Wīchertas teikālins mes waīdimai, kāi mēstan be ciwilizācija ast prēisiks. Wīchertas galwas prāts: besgsnā iz Mēstan be etwartīnsna en Meddjan. Romānas “Nigīws wīlks” erōjs … Skaitātun tālis