RŪDAWAS WALINSNĀ

En 1370 m. wassarinas 17 d. (anga 18 d.) audāi si Rūdawas walinsnā. En 1369 m. Teutōnisks ōrdens izdeggina Kaūnan. Be LDK kwaitīntjai “etrātwei” turēi plannan ēitwei en Semban be izdeggintun Kunnegsgarban. LDK karjāi gūbi iz dwāi līnkjans: kunegiks Ālgirds sen swāise sūnun Jagaīlan pergūbi pra Kursjan marrjan laddan. Kunegiks Kinstuttis sen sūnan Wīdtautan gūbi pra Ranganītin. Abbai karjāi ebtīkusis si prei Rūdawas pillin. Skaitātun tālis

Geōrgu Nesselmanu šandēinan ast 209 mettai! Emni BALTAI – 175 mettai!!!

Geōrgs
Nesselmans gimma 1811 m. wassarinas 14 d. prei Ēlbingan.

En 1831 m. tāns
pagaūwa studītun matemātikin be deināiniskans billans en Kunnegsgarbas
uniwersitātei.

En 1843 m.
pastāi per Kunnegsgarbas uniwersitātis profesōran.

En 1845 m.
tīnka tenesse dēlan “Prūsiska bilā”, en kawīdsmu tāns nadāi tērpautun termīnan baltiskas billas.

Tēt, šin mettan
emmens BALTAI ast jāu 175 mettans wāran!!!

En 1873 m. pastāi izdrukkauts pirms zinānisks prūssiskas billas wirdeīns “Thesaurus Linguae Prussicae”. https://books.google.lt/books?id=cukXAAAAYAAJ&pg=PA465&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false

Pakarwjas walinsnā. Giwā minisnā ezze Ērkun Māntan.

Pakarwjas walinsnā: Pakarwjas warē, warewīngi Ebwarē!

En 1261 m. raggas 22 d. audāi si Pakarwjas walinsnā. Prūsai sen Ērkun Māntan ebwarīwusis miksjans en Nātangai, prei Pakarwjas kāiman. Stesse paggan Debā Prūsiska Senskisnā spārtinusi si pa Pakarwjas wālinsnan, be wērau ērgi 1274 mettan.

En 2016 m. raggas 23 d. Undinawas (Brandenburgas) pillis etteikāsnas fōnds (swentintjai Undinawas pillis 755 m. gruntinsnan), en Pakarwjas wālinsnas laūku, statinna dēlin sen nōpeisan, kāi en stesmu deīktu wīrstats statīntan Ērkus Māntas pamīntlan (stabs sen nōpeisan). Adder stan pamīntlan ni pastāi statīntan ērgi teinū. … Skaitātun tālis