Kaulāins kriwwis wirsellis

Krēiwiska awīzi “Swāiksta” http://svajksta.by/?p=7158 pawakēi, kāi en Sowētas kērdans aupaltā kaulāina dēiwas figūri, tēnti “laukijja” sebbei nawwan ljūdjan. Palīgu, kāi stāi figūri bēi kriwwis wersellis. Bēi aupaltan en Nalībokas meddju http://en.wikipedia.org/wiki/Naliboki_forest

Zmanēntjai, kawīdai aupallusis stan dēiwas figūrin, bēi deggusis en swāise buttu. Zmōi, kawīds gaūwa stan figūrin pirzdau 20 mettans, tēnti jāu spārtai sērga, be tūls ni mazzi dātun swāise energījan naseīlju, kawīds buwinna en figūrei. Stesse paggan tāns tēnti laukijja nawwan ljūdjan per stan naseīljan. Kwaitēi perdātun din per debīkans penningans – ārstitun si.

Mēri di, kāi stāi … Skaitātun tālis

Warnikāimas archeolōgijas pamīntlu trinja wārgan

En Warnikāimu, archeolōgijas pamīntlu VI mts. pirzdau nūse ēran, kapsenis segītan pra Kulakōwan pērnai, daggan-assanin, pawērptan sklāits supsenjan. Sta ast stūrnawa kūmpinsna en archeolōgijas dēlu.

En auīmsenjamans mazīngi widātun kāi mūrs ast widātan be subs kapsenis ast pawērptan. Na pamīntlan gēidja zemmis irsna. Sta ast dīgi wilts per “kīrsnans acheolōgans”. Zmānes bilāi, kāi mazīngi stas kapsenis pastāi pawērptan, beggi sillinan bēi nimazīngi tērpautun gratin dellas spārtan — skūlanikans iz taūwaisins kāimans.

Peisāli jāu pastāi autengīntan N. Makarōwu, Zinānis Maskōwitiskas Akadēmijas Archeolōgijas institutas direktōru.

Skaitātun tālis

Pratennjas be Wīdawutjas weldisnā

Kulakōws eīskina, kāi Skworcōws astits “kīrsns archeōlogs”

En 2012 m. Kunnegsgarbas archeōlogs K. Skworcōws sen pōlicajas inspektōran izjāja ebdirītun Kunnegsgarbas ebzūrgiskans be serrēptun kwei audāst si nilegālai kapsenjai. En Nātangai, nitāli ezze deīktu kwei ānkstais bēi zināts kāims Pakarwis, tenēi niggeistai enwidāi nawwan nilegālan karjēras dubbin. Bēi widātan, kāi pirzdau delli stūndins stwi dēlawuns ekskawatōrs sen kraulawāgenan. Be entikriskai na dubbis wirselljan lanzēi warāi kapurniskai pādai be kittan kapurniskan inwentāran. Staddan archeōlogs jāja pa slaīdans kwei aujāja kraulawāgens sen zemmin iz dubbin. Prajāntjai zūrgi aīnan kilōmetran tenēi … Skaitātun tālis

“As ni wālinlai per stan buttan”

Buttan, kawīdan plannauja di naikīntun ast prēi kāirai ezze Sakkakāimas dwarimmans

— gērdau skrittinikan Kunnegsgarbas klubbas wadūns, Aleksejs Gubins. Tāns ni wīrst enlaikāwuns perōnewingin skatīsnan stesses gīnsnan ezze wāras buttas naikīnsnai en Leītawiskai suppjan en Kunnegsgarbu.

Pa tenesse presnan prawerru arwiskai plattintun Sakkakāimas (tēnti – Maskōwitiskan) prōspektan, adder ni zēistun tunnelan. “Stan buttan bēi wālstis buttan, kwēi buwīnusis wālstis šlūzenikai stesse niaūktan rangan, prei perwaidīnsnan, gewinījai, ugnisargiskenikai”.

Tāns gērdawuns kāi sta ast ni swarewīngi, kāi subban buttan ast en Leītawiskas suppjas ansamblju stēisan istōriniskans zēistans. “As buwinna stwi, be eraīnan dēinan … Skaitātun tālis

Ōficialai archeōlogai ni sklaitīna si ezze kirsnammans

Stawīda prūsiska sirablawīngi bilīka pastāi perdātan en aīnasmu fōran en Belgorodas skrittu en Mackālijai.

Tēt gērdau profesōrs W. Kulakōws, Archeolōgijas institūtas Baltiskas ekpedīcijas stesses Maskōwitiskan zinānis akadēmijan auktimmis, waitjāntjai en Kunnegsgarbas diskusiōniskasmu klubban “Istōrija — Ekolōgija — Zināni”.

Tāns kritizīwuns Zinānis centras galwas ekspērtan pa ebsergīsnan stēisan pamīntlans en Kunnegsrgarbas skrittei, kawīds pragaūwa tēr teinū etdātun swāise aupallins stesse 2003m. Stas ekspērts etdāwuns tēr gelzan be brōnzin.

Kulakōws waidīna aupallin stēisan “kīrsnans” archeolōgans

Kaptajs etdāi en muzējan unikālan wīriskan prēipirstan stesse 3 mts. pīrzdau nūsan … Skaitātun tālis

Spīli ezze “baltans” be “waīdilans” anga nawwas intrīgas sen “baltiskans kriwūlins”

J. Trinkūns wākaui jātwei en Krazjans

En 2012 m. Jōns Trinkūns pawakēi, kāi tirtī “Kruwūli” turri preipaltwei en 2013 sēmenjas mēnsjan en Punsku, en Pēterjas Lukošewičas pillei. Adder niwārai jāu pastāi zinātan, kāi Trinkūns anga leītawiska “Romuva” widāntjai, kāi tenēi stwen ni wīrst būwusis per kunnegans, niggeistai pawakīwusis, kāi tirtī “Kruwūli” wīrst preipallusi en Zemāitijai, en mēstu Kražiai. Kawīdan tikslan? Kasse paggan leītawiska “Romuva” ni mazīlai justun sin per kunnegans prei Pēterjan Lukošewičan kāigi sta bēi ānkstais? Beggi šin rēizan stwen en Punsku wīrst … Skaitātun tālis

Sūdawisks lāiskiks

Wazukkas upperausna prei nidruwīngins jātawins sen sklaitawīdans dāinans, kawīdans tenēi izpilninusis zūrgi 1520-1530 m.

Ezze zūdewitans (Zudewiten), kwāi teinū bilāi si be bilāi di per sūdawins (Sudauen) be kāigi tenēi izpilnina swāise dāinans

Tenēi izrīnka sebbei wāran wīran, kawīdan laikka di per teisīngin be swentikan, kāigi mes bīskapan, tāns pastānja bilītan per wārskaitan (Wourschkaity), pra tennans, zmōnitints swāise dēiwans, erzinna ezze swāise enwārgsenjans be perdāst di swāise pakwaitīsnans deiwammans.

Emnes stēisan dēiwan ast:

Dēiwibis stēisan zūdewitan (Deywoty Zudwity):

Ukapirmas (Ockopirmus) — pirmas, dāngus be lāuksnan dēiws.
Swāikstiks (Swayxtix) … Skaitātun tālis

Dwāi laūmas

Dwāi laūmas spaktaūwa be pawērpi swāise plaugzdas rūkans. Pergūbi aīns zmōi be rānguns aīnas Laūmas rūkans. Aīnan naktin stāi mergā pergūbi prei din. Stas wīrs migīwuns be aupalluns stawīdan grazzjan mērgan prēi sin be prasīwuns – kwēi tenā teinū pragūbi en buttan be tenā pawaidīnusi, kāi pralīzusi pra prāljan. Zmōi immuns be auwīruns stan prāljan sen karīgis lagzdan. Laūma delli dēinans bēi stwen ni mazīwusi izēitwei be ēnwangan pastāi per tenesse gennan. Tenā delli mettans buwīnusi sen stan zmānin be jāu turēi sūnun. Aīnan rēizan zmōi … Skaitātun tālis

Etwērpjais brāti

As kwāi minītun wāran prūsan tāutan,
As kwāi minītun amzjan, nūsan brātin:
Etwērpjais nūmans prābutskans aušaūtins –
Mes tebbei prūsiskai ni mazzimai waitjātwei.
Twajs kērmens ast enwangiskan aulaūwuns,
Sklāit gīwan dabber nōseilis be dūsi.
Druwēimai mes: tū ainawārst etgimsenjan pagaūwuns,
Etkūmps twajā bilā jau tebbei šlūzi.
Etwērpjais, brāti, tū enkapts, as asma gīwan,
Be twajjan teīsin zmānina stāi sīrai nūsan,
Tū sīmtans mettans migguns teinū etskīwuns
Be mes etkūmps widāimai wāran Prūsan…

Prāncis Arellis

Wassaras tuldīsnas

(“Metaskērdas”)

Jāu saulīka etkūmps etskīwusi swētan baudinna
Bē saltas zēimas pastangans grawīntei glaudāi si.
Stāi pasallai sen laddans jāu pagaūwa engēibtwei,
Ēn nika spāinawints snāigs wiskwēi jau ast wīrtuns.
Tēt laukans tepjai winnai aīnat gaiwinnantei glabba
Bē wisawīdans zalīkans wakēi ezze gallan etskītwei.
Guddis sen wissamans meddjans pabuddusis ast ezze māigu,
Lāukan ir gārbai ir līndas aumetta jau kizzins.
Wissalab, ka en assan’s dergīsnai aulaūwa raudāntei,
Wissalab, ka en azzaru ilgi giwāntei perzēimau
Adder pa swajjai kīrnan bēi per zēiman enmigguns,
Wissalab en pulkammans izlīzuns wassaran zmānint.
Dukkei dīgi narittei iz saltan papāusan sin tēnsi.
Warnis be wārnai sen sarkins … Skaitātun tālis