METTELAN, SUPPINIS: mestun be suptun. Mettelas kōdai.

Ka ast Mettelan? Be kawīdans kōdans turrimai en šismu emni? Mettelan ānkstais mazēi būtwei kēsms ezze wassarinas 5 d. ērgi wassarinas wangan (anga dabber ilgais). Sta bēi sūit ilgan kērdasetrapan, kaddan zmānes turēi mattautun mettas arāikan, ebzentlintun wāras mettas wangan. Prei palīginsnan, Rōmas swentikai Terminalia pastāi swentintāi en wassarinas 23 d., ka bēi panzdauma deinā en Rōmas kalēndaras mettu. Be subs Rōmas dēiws Terminus (lat. “arāikas stabs”) ast stēisan arāikan dēiws. Skaitātun tālis

RŪDAWAS WALINSNĀ

En 1370 m. wassarinas 17 d. (anga 18 d.) audāi si Rūdawas walinsnā. En 1369 m. Teutōnisks ōrdens izdeggina Kaūnan. Be LDK kwaitīntjai “etrātwei” turēi plannan ēitwei en Semban be izdeggintun Kunnegsgarban. LDK karjāi gūbi iz dwāi līnkjans: kunegiks Ālgirds sen swāise sūnun Jagaīlan pergūbi pra Kursjan marrjan laddan. Kunegiks Kinstuttis sen sūnan Wīdtautan gūbi pra Ranganītin. Abbai karjāi ebtīkusis si prei Rūdawas pillin. Skaitātun tālis

Geōrgu Nesselmanu šandēinan ast 209 mettai! Emni BALTAI – 175 mettai!!!

Geōrgs Nesselmans gimma 1811 m. wassarinas 14 d. prei Ēlbingan. En 1831 m. tāns pagaūwa studītun matemātikin be deināiniskans billans en Kunnegsgarbas uniwersitātei. En 1843 m. pastāi per Kunnegsgarbas uniwersitātis profesōran. En 1845 m. tīnka tenesse dēlan “Prūsiska bilā”, en kawīdsmu tāns nadāi tērpautun termīnan baltiskas billas. Tēt, šin mettan emmens BALTAI ast jāu 175 mettans wāran!!! Skaitātun tālis