En 1738 m. sillinas 24 d. gimma Jāns Kānters (miksiskai Johann Jacob Kanter) en Kunnegsgarbu, stēisan lāiskan kaupiks.
Tenesse tāws Pīlips Kānters drukkau lāiskans en Kunnegsgarbu.
En 1760 m. Jāns Kānters pagaūwuns swāise dizītiskan stēisan lāiskan en tāwas buttu, en Waramēstas Ilgai gatwei.
En 1764 Jāns Kānters nōmai Līpenkas rādasbutan. Stesse paggan stan rādasbutan pastāi per ebtiksenjas deīktan per wissans waīstans zmānins. En 1769 m. īr Kānts buwinna stwen en rīklju. Jāns Kānters ginjawuns sen Kāntan, Herderan, Hāmanan, Hartknochan be t.t.
En 1775 m. kāupuns papīras fabrīkin en Trutnawu be zēiduns din plattuis. En Trutnawu en stesmu deīktu jāu iz wārans kērdans bēi wilnas welsnas malūns, iz kawīdan en 1666 m. zēidusis papīras fabrīkin. Kunnegs Prīdriks II dāi Jānu Kānteru 12000 tālerjans be Kānters dīgi gruntina en Trutnawu litteran gelzaslajjawa. Be sī Trutnawas litteran gelzaslajjawa bēi ainā ainunta sirzdau Berlīnan be Pētersburgan!!! Trutnawas papīran bēi kāigi perwaidīnsa per wissans prūsiskans papīras fabrīkins.
En 1781 m. Kānters perdāi swāise Kunnegsgarbas laiskeīnan krīzis paggan.
Ērgi 1866 m. dēlai Kānteras laiskeīns en Līpenikas rādasbutu, be panzdau jāu pagaūwas si dizītawa “Gräfe und Unzer”.
