Pakarwjas walinsnā. Giwā minisnā ezze Ērkun Māntan.

Pakarwjas walinsnā: Pakarwjas warē, warewīngi Ebwarē!

En 1261 m. raggas 22 d. audāi si Pakarwjas walinsnā. Prūsai sen Ērkun Māntan ebwarīwusis miksjans en Nātangai, prei Pakarwjas kāiman. Stesse paggan Debā Prūsiska Senskisnā spārtinusi si pa Pakarwjas wālinsnan, be wērau ērgi 1274 mettan.

En 2016 m. raggas 23 d. Undinawas (Brandenburgas) pillis etteikāsnas fōnds (swentintjai Undinawas pillis 755 m. gruntinsnan), en Pakarwjas wālinsnas laūku, statinna dēlin sen nōpeisan, kāi en stesmu deīktu wīrstats statīntan Ērkus Māntas pamīntlan (stabs sen nōpeisan). Adder stan pamīntlan ni pastāi statīntan ērgi teinū. … Skaitātun tālis

Leītawas sēims prīki pēran “Romuva”

En sēmenjas 27 d. Leītawas sēims tarēi anga prawerru pazinātun be dātun wālstis religgijas stātun pērai “Romuva”. 

Pēra “Romuva” ast bilīta per “warābaltan religgija”, sta ast ainā iz pīrmans “pagāniska perā”.

Grāudu, adder Leītawas sēims stawīdan pazināsnan ni dāi: per pazināsnan tarēi 40 streīpstai, prīki 31, be ni tarēi 15. Pirzdau tarīsnans Wilnis ērstbiskaps peisāwuns pēismen sēimas streīpstamans. 

“Romuva” prasīwusi pazināsnan beggi pragūbi jāu 25 mettai ezze enregistrācijai. Kittan rēizan tenēi wīrst mazīwusis prasītun pazināsnan pa 10 mettans.

Gaudītjai: Archeolōgai aupallusis trins VI – I mettasimtas pirzdau nūsan ēras wāisins

Archeolōgs Ēdwins Zalcmans aupalluns en Gaudītjan parku (kits emmens – Teodōras Krōnes parks), kawīds ast teinū Kunnegsgarbas delīks, trins aīstiskans wāisins. “Stan deīktan ast unikālan, kittan stawīdan en Kunnegsgarbu ni turrimai. Teinū turēimai tēr līkutans archeolōgiskans nadirīsnans be aupallusis trins wāisins en parkas centru”, – gērdaui Ē. Zalcmans.

Pirzdau karjaūsnan archeolōgai aupallusis stwen mezolītas wāisin.

Ē. Zalcmans eīskina, kāi en wārans kērdans stwen tekka appi be bēi spārts brewīngi organizītun stwen wāisins.  Tēt dīgi Gaudītjai ast ēst prei subban wāran Prēigaras appis waggan, kawīda teinū iznīkusi.

Archeolōgs … Skaitātun tālis

ROMOWE RIKOITO – Nawamār. 12 klausimų / 12 prasīsenjai

Klausimai: leidykla DANGUS – atsakymai: RR (Niktorius)

 

Ar naują RR albumą „Nawamār“ galime vadinti „Undēina“ tęsiniu? Koks dvasinis turinys sudaro „Nawamār“ konceptą? Tai kelionė į nematomą maginę baltų tikrovę, didžiosios šventovės link…?

RR krypčių / akių ratas – tai Dabartinis vakarų baltų pasaulis, sakralinė / mitologinė erdvė ir jos praktiniai aspektai Dabartyje. Erdvė, kurioje tėra amžina mitologinė Dabartis, neokupuota laiko, istorijos ir politinių konceptų. Tai sapnų teritorija, archetipų pasaulio Prieškambaris.

Bendras sumanymas – nuolatinis transliavimas iš to Prieškambario slėptuvės, iš vakarų baltų dimensijos stebyklos; fiksavimas, kas būtent … Skaitātun tālis

AUPALTAS NAWWAS PAWĪSTIS IZ PRATENNJAS BE WĪDAWUTJAS KĒRDAN

Sags, ?550-600 m., Lääne maakond

Pirzdau delli mettans en Lēnis māteris (est. Lääne maakond) Ullastis kāimu wīrs aupalluns saggan en swāise padwarrju. Pērnai stas wīrs etdāi din archeolōgamans. Sags pateikāts iz aūsintan brōnzin. Na saggan pastāi etwaidintāi ketturjai zwērjai, sendēntjai swastikan. Tallinas archeolōgs Mauri Kiudsoo gadāi, kāi mazīngi datītun stan saggan ezze 550 ērgi 600 m. Tāns mēri, kāi pirzdau 1400 mettans en stesmu deīktu, kwēi sags pastāi aupalts, bēi jūrjas krānts (teinū ērgi jūrjan ast zūrgi aīnan kilōmetran) be stwen bēits āustjan per … Skaitātun tālis

Aulaūwuns mackālisks lingwists W. Iwanōws


Bētan aulaūwuns aīns iz ukawaīstaisins mackāliskans lingwistans — W. Iwanōws (Вячесла́в Все́володович Ива́нов), tenesmu bēi 88 metāi. Panzdauman kēsman tāns buwinnuns en Lōs Andželu.

Tāns tūlan peisāwuns ezze baltiskin, ezze slāwistikin, semiōtikin be mitolōgijan. Deznimai tāns peisāwuns empēri sen kittan debīkan baltiskan — W. Toporōwu.

En 2011 m. tāns turīwuns referātan ezze emnes “Prūsai” pertiksnan.

MJR XX: PERKŪNS BE KRŪWUNS ANZANS

         Dwidesīmtas MJR (“Mēnikas Kirsnaraggjas“) festawālajas tēman ast Perkūns. Stesse paggan per stan dēlagan kunsteniks Kinstuttis Balčikōnis bēi glaubāwuns bildjan sen Perkūnan. Stan bildjan plannawusis kabīntun en festiwāljas sallai na lemtan anzanan, kawīdan kadāi trīnkuns Perkūns. Adder audāi si stawīds māgisks prēipalis. Skāutai tēr kabīnusis stan bildjan sen Perkūnan, be pa delli sekūndins pussi anzanas krūwa en zemmin. Tētet simbōliskai Perkūns trīnkuns stan anzanan āntran rēizan en festiwāljas kēsman. Wēlais bildjān kabīnusis nitāli ezze galwas ālku – prei Krēiwan Anzanan sirzdau adlins.

Šin … Skaitātun tālis