Kalabijjan iz marrjan

Kalabijjan iz marrjan

Interessantis prēpalis audāi si en Kunnegsgarbu. Wīrs aupalluns kalabijjan (ezze X mettasimtu) na Prūsas marrjas krāntan.
Kāigi mazīngi widātun na auīmsenjan subban kalabijjan spārts labbai erlaikāi si, tēr enrūdi — sta ast spārts retawīngi. Kāigi bilāi subs wīrs: “Pa kāukan zigzdan izmūwa di bē sirzdau zwīrkstan bēi kalabijjas delīkai. Dwāi delīkai, kawīdans as aupalluns pussimetras aīnan ezze kitsmu”.
Teinū kalabijjan ast prēi restauratōrjans.

Prutena en Wilnei

Prutena

Kalēndiskan swāisktan wīrst pagaūwus si en Swentaraggju — 2015.12.12
Iz wundas plūjan, pra magiskans supnans be niwaīstans pintins. Pas nawwan dāngus pagaūsenjan be nawwan saūlin.

Gēidjamai nō wans en Wilnei, LLKC – kwēi prūsiskas grēmas be gērdai wīrst kalsāwusis etkūmps.
Sen albuman preistatīnsnan Romowe Rikoito (prūsiskai) be Esatis (leītawiskai) wīrst birbinnusis.

Pēteris Turnaws. “Atonaige”, XV mts. prūsisks wērss

Glabbis

Prūsiska Rāmawas Uniwersitāti

En 2013 m. Steffens Kessleris (Greifswalds) be Steffens Mōsmans (Mančesteris) en latīniskasmu Pāulis Wenecijīnas traktātu Logica parva aupallusis be preistatinnusis zinānikamans nawwan prūsiskan nōpeisan, peisātan en 1440 m.

Miksis Petrus Wickerau aupeisāwuns traktātas āupeisan en Krētai en 1440 m.

Ānkstais stan prūsiskan nōpeisan mazēi preipeisātun prūss Pēteris Turnaws (iz Talkemītan en Wārmai), kawīds bēi en Krētai en 1422 m. be aupeisāwuns stan traktātan pirzdau stan Petrun Wickerau.

Kaddan gi Kessleris be Mōsmans bandāi eīskintun be talkautun stan tekstan kāigi leītawiskan, be panzdau … Skaitātun tālis

Assanis Līgjas

Ebkaīlinimai en Assanis Līgjas dēinan!

Šandēinan ast māgiska deinā – praēisenis iz daggan en zēiman. Dīgi šandēinan ast sirzdas deīktan sirzdau Saūlis Timran (sillinas 13 d.) be Mēnikas Timran (sillinas 28 d.), kaddan ast mazīngi māgiskai endēlintun Dalljas Aulemtans pawīstins. Pakīwingiskan be sklāitewingiskan meditācijan Jūmans šandēinan!

Ezze šissei dēinai pagaūnja si Kurkas kēsms. En pagaūsenju sta bēi galwas dēiwibi-deiwāitjan. Raggan deiwāitjan, sēitan sen Mēnikas spārtiskan. Wēlais Kurka wīrta en kurkan – panzdaumanins arrjans en laūku, kwei kleppa si āustas be gīwatas astis.

Nawwas Kriwwis enswentinsnā en Wilnei

Dāinas na Gediminas gārban

En Zallawas 31 d. — en panzdauman wassaras dēinan — en Wilnei, Leītawai na Wilnis Gediminas gārban audāi si enswentinsnas dāinas stesses Īnijas Trinkūnienis — Leītawiskas Rāmawas Kriwwis. Subbas dāinas audāi si en 12 st.

En 2002 spallinas 19 d. en Wilnei na Gediminas kapas gārban bēi enswentintan Jōns Trinkūns (1939 m – 2014 m.), pa tenesse gallan Īnija Trinkūnieni bēi izrīnktan kāigi Kriwwi — sta bēi pērnai en lapkrūtjas 23 d. Adder tēr sāndēinan tenā bēi enswentintā.

Subbas dāinas pagaūwa si dabber … Skaitātun tālis

Swents Aps en Kunnegsgarbas Rossgartenu

Deīktan kwei bēi Swents Aps – sirzdau stans dwāi buttans

Rossgartenas Swents Aps ast aīnan deīktan iz Kunnegsgarbas sakrālan geōgrafijan. Rossgartens ast Kunnegsgarbas regiōni, paminīta ezze 14 mts., kawīda en pagaūsenju bēi pastī per zirgans.

Kaspars Štains ebpeisāi Rōssgartenas ebzūrgiskans zūrgi 1640 mettan. Be stwen paminijja Swentan Appun (der heilige Brunnen) en kawīdsmu wisaddan bēi saltan be skīstan undan. Stas Swents Aps bēi en deināmans ezze Wārai Rossgartenas kīrkei – en Rossgartenas kīrkis gatwis wangai. Tālis en dēinans per Appun pagaūwa jāu “Ercōgas laūks” (Herzogs Acker). … Skaitātun tālis

Wāras Rossgartenas kīrkis kapurna

Wāras Rossgartenas kīrkis kapurnas deīktan tēnti

Dīnkun archeōlogu Kōnstantinu Skworcōwu per meddjagan ezze Wāras Rossgartenas kīrkis kapurnan. Kāigi jāu bēi bilītan tēnti na kapurnas deīkatan audāst si nawwas pintis zeisnā. Pirzdau pagaūwinjai zēisnas dēlans ainunts iz archolōgans dāi peisālin, kāi en stessmu deīktu ni ast nika istōriskan, adder ekskawatōramans kapāntjai, enwaidinna si, kāi stwen ast zārkai sen enkaptans.

Jōhans Foigts, istōriniks

Stesse paggan ast interessanti waīstun kas iz Kunnegsgarbas buwītajans enkapts en šissei kapurnai. Wissan pirman, stwi en Wāras Rossgartenas kīrkis kapurnai ēnkapts labbai waīsts … Skaitātun tālis

METTELAN

METTELAN ast kēsms kaddan audāst si Mettas Wangā en Mettas Kellu. Zmānes dīgi papresta stan ikāigi kerdā, kaddan METTA di wārans pawīstins en pannu  – deggina Māran, be tēt gunna zēiman, Wāran Mettan.

En wārans kērdans Mettelan bēi kērdasetrapan, kawīdan pagaūwa si ezze Pussizeimai (wassarinas 2 d.) be wērau zūrgi trins sawaītins.

Mettelas zentlan en dāngu ast Āntars Mālds Mēniks pa Kalēndans.

Mettelan ast dīgi Pannus transfōrmācija. En wassarinas 5 d. swarewīngis aspekts ast Aukliptan (pōzemiskan) Pannu – Gabbita. En Mettelas kērdasetrapan stas pirmaisis Aukliptas Pannus aspekts transfōrmijja … Skaitātun tālis