Pēteris Turnaws. “Atonaige”, XV mts. prūsisks wērss

Glabbis

Prūsiska Rāmawas Uniwersitāti

En 2013 m. Steffens Kessleris (Greifswalds) be Steffens Mōsmans (Mančesteris) en latīniskasmu Pāulis Wenecijīnas traktātu Logica parva aupallusis be preistatinnusis zinānikamans nawwan prūsiskan nōpeisan, peisātan en 1440 m.

Miksis Petrus Wickerau aupeisāwuns traktātas āupeisan en Krētai en 1440 m.

Ānkstais stan prūsiskan nōpeisan mazēi preipeisātun prūss Pēteris Turnaws (iz Talkemītan en Wārmai), kawīds bēi en Krētai en 1422 m. be aupeisāwuns stan traktātan pirzdau stan Petrun Wickerau.

Kaddan gi Kessleris be Mōsmans bandāi eīskintun be talkautun stan tekstan kāigi leītawiskan, be panzdau … Skaitātun tālis

Assanis Līgjas

Ebkaīlinimai en Assanis Līgjas dēinan!

Šandēinan ast māgiska deinā – praēisenis iz daggan en zēiman. Dīgi šandēinan ast sirzdas deīktan sirzdau Saūlis Timran (sillinas 13 d.) be Mēnikas Timran (sillinas 28 d.), kaddan ast mazīngi māgiskai endēlintun Dalljas Aulemtans pawīstins. Pakīwingiskan be sklāitewingiskan meditācijan Jūmans šandēinan!

Ezze šissei dēinai pagaūnja si Kurkas kēsms. En pagaūsenju sta bēi galwas dēiwibi-deiwāitjan. Raggan deiwāitjan, sēitan sen Mēnikas spārtiskan. Wēlais Kurka wīrta en kurkan – panzdaumanins arrjans en laūku, kwei kleppa si āustas be gīwatas astis.

Nawwas Kriwwis enswentinsnā en Wilnei

Dāinas na Gediminas gārban

En Zallawas 31 d. — en panzdauman wassaras dēinan — en Wilnei, Leītawai na Wilnis Gediminas gārban audāi si enswentinsnas dāinas stesses Īnijas Trinkūnienis — Leītawiskas Rāmawas Kriwwis. Subbas dāinas audāi si en 12 st.

En 2002 spallinas 19 d. en Wilnei na Gediminas kapas gārban bēi enswentintan Jōns Trinkūns (1939 m – 2014 m.), pa tenesse gallan Īnija Trinkūnieni bēi izrīnktan kāigi Kriwwi — sta bēi pērnai en lapkrūtjas 23 d. Adder tēr sāndēinan tenā bēi enswentintā.

Subbas dāinas pagaūwa si dabber … Skaitātun tālis

Swents Aps en Kunnegsgarbas Rossgartenu

Deīktan kwei bēi Swents Aps – sirzdau stans dwāi buttans

Rossgartenas Swents Aps ast aīnan deīktan iz Kunnegsgarbas sakrālan geōgrafijan. Rossgartens ast Kunnegsgarbas regiōni, paminīta ezze 14 mts., kawīda en pagaūsenju bēi pastī per zirgans.

Kaspars Štains ebpeisāi Rōssgartenas ebzūrgiskans zūrgi 1640 mettan. Be stwen paminijja Swentan Appun (der heilige Brunnen) en kawīdsmu wisaddan bēi saltan be skīstan undan. Stas Swents Aps bēi en deināmans ezze Wārai Rossgartenas kīrkei – en Rossgartenas kīrkis gatwis wangai. Tālis en dēinans per Appun pagaūwa jāu “Ercōgas laūks” (Herzogs Acker). … Skaitātun tālis

Wāras Rossgartenas kīrkis kapurna

Wāras Rossgartenas kīrkis kapurnas deīktan tēnti

Dīnkun archeōlogu Kōnstantinu Skworcōwu per meddjagan ezze Wāras Rossgartenas kīrkis kapurnan. Kāigi jāu bēi bilītan tēnti na kapurnas deīkatan audāst si nawwas pintis zeisnā. Pirzdau pagaūwinjai zēisnas dēlans ainunts iz archolōgans dāi peisālin, kāi en stessmu deīktu ni ast nika istōriskan, adder ekskawatōramans kapāntjai, enwaidinna si, kāi stwen ast zārkai sen enkaptans.

Jōhans Foigts, istōriniks

Stesse paggan ast interessanti waīstun kas iz Kunnegsgarbas buwītajans enkapts en šissei kapurnai. Wissan pirman, stwi en Wāras Rossgartenas kīrkis kapurnai ēnkapts labbai waīsts … Skaitātun tālis

METTELAN

METTELAN ast kēsms kaddan audāst si Mettas Wangā en Mettas Kellu. Zmānes dīgi papresta stan ikāigi kerdā, kaddan METTA di wārans pawīstins en pannu  – deggina Māran, be tēt gunna zēiman, Wāran Mettan.

En wārans kērdans Mettelan bēi kērdasetrapan, kawīdan pagaūwa si ezze Pussizeimai (wassarinas 2 d.) be wērau zūrgi trins sawaītins.

Mettelas zentlan en dāngu ast Āntars Mālds Mēniks pa Kalēndans.

Mettelan ast dīgi Pannus transfōrmācija. En wassarinas 5 d. swarewīngis aspekts ast Aukliptan (pōzemiskan) Pannu – Gabbita. En Mettelas kērdasetrapan stas pirmaisis Aukliptas Pannus aspekts transfōrmijja … Skaitātun tālis

Naws pints pa Wāran Rossgartenas kīrkis kapurnan

En deīktu kwei ānkstais en Kunnegsgarbu bēi Warā Rossgartenas kīrki tēnti zēidja di nawwan pintin, kawīds turri sendātun nawwan tiltan kīrsa Prēigaran be Krāntas alējan. Enkaptāi na šan kapurnan ni pastāi izweztāi en kittan deīktan. Stesse paggan tēnti mazīngi widātun kērpetiтs be wārans zārkans kwei pastāi kaptan sen ekskawatōrans.

En šismu deīktu ānkstais bēi swents aps, iz kawīdan zmānes immi undan ārstitun si.

Izrēizan prei abbans buttans, prei kaīrai bēi Sakakāimas kīrki.

Pirzdau delli mettans nitāli ezze šismu deīktu (prei nawwan tiltan) … Skaitātun tālis

Wijōlikas gārbs: giwē na kapurnan

Wijōlikas gārbs: kāigi sta bēi ānkstais – pāustan meddjan be kapurna kaptā en sowētiskans kērdans.

Pastippan zēiman na wāran Wijōlikas garban (na kawīdan tēnti aūga meddjan) en Kunnegsgarbu kliptinai ēit ainuntkawīdai kapsenjai be kitāi delāi. Stwen dēlai brendī tekniki. Be nika ni bēi waīstan ka audāst si. Tēr niwārai pagaūwa si karwaūkai en awīzimans – ikāigi ainunts nilegālai kāupuns meddjan stwen en Kunnegsgarbas cēntru be kwaitēi āupausintun meddjan be zēistun elītiskans buttans.

Karwaūku erlāngus, pastāi waistā naujā informācija ikāigi meddjan ni wīrst āupausinus, adder tēr zēidlai … Skaitātun tālis

Pakarwjas walinsnā

Pakarwjas walinsnā

Pirzdau 754 mettans, Raggas 22d., 1261 m., nātangjai pastāi wēstan pra Ērkan Māntan izlīmi ōrdenas wāldwikans en wālinsnai prei kāiman Pakarwjan. Pakarwjas warē, warewīngi ebwarē!
Ebkaīlinimai!