Bilā — sta ast nūse naws, labs be prasts wīds makīntun si prūsiskan.
Sta ast dabber aīnan zāngan, kāi tūls zmānes waitjālai prūsiskai, kāi mes turīlimai dabber tūls wisawīdiskans prūsiskans pawīstins: prūsiskan animācijan, prūsiskan kintuppan, prūsiskan muzīkin, prūsiskans lāiskans.
Prūsiska bilā – sta ast prastan be swarewīngi!
Stan rēizan per Gīmtas Billas dēinan mazīngi kirdītun arwiskai labbans prūsiskans pawīstins.
Kaddan gi ni tēr deznimai mazīngi kirdītun prūsiskan bē ni tēt deznimai mazīngi aupaltun ainuntkawīdans nawwans prōjektans prūsiskai (sklaitewīngi, kaddan mes bilāimai ezze kwalitatīwans pawīstins, kwēi prūsiskan kalsāi grazzu be tikrōmiskai), prawerru butewīngi ebzentlitun stans nawwans muzīkis prōjektans:
Dabber aīns prōjekts iz Kunnegsgarban Kellan sen dēinan Prūsa gimtā
Be dīgi āumeningi per Gīmtas Billas dēinan bēi enpeisātan H.G. Pōdēljas wērsan Labban dēinan. Wērsan skaitāi Astars Stakamesseris.
Enimmumni kirdītun, kāigi prūsiskan kalsāi tūls be tūls.
Tērpauti PRŪSISKAN … Skaitātun tālis
Pirzdau 9 mettans en 2007 wassarinas 16 d. audāi si prūsisks lisks en Pakalnei (prei Rusnin).
Mēmelis appi
Plaūdan prei Rusnin
Pints en Rusnin: plūjamai…
Pōets prei appin
Jāmai pa laddan
Jāmai pa laddan
Pa laddan
Jāmai sen wilkikan pra plaūdan
Prūsiska konferencija – zmānes iz kursjans
Skaitātun tālis
Pirzdau 755 mettans en 1261 m. raggas 22 d. audāi si Pakarwjas walinsnā.
Archeolōgs K. Skworcōws nadāi dētun Pakarwjas wālinsnas pamīnlan en laūku nitāli ezze Pakarwju. Undenawapilis (Brandenburgas) fōnds “Slaīds” kwaitēi izpilnintun stan prātin.
En 2016 m. raggas 23 d. en Pakarwjas wālinsnas laūku senrīnka si fōndas “Slaīds” pertreppenikai, kawīdai dēja dēlin sen nōpeisan ezze Pakarwjas wālinsnan be Ērkun Māntan. En 2016 m. daggan tenēi plannaui dētun na stan deīktan pamīntlan – debīkan stabban sen nōpeisan ezze šin audāsenjan. Nadruwēimai, kāi na stabban nōpeisan pastālai peisātan dīgi prūsiskai.
Interessantis prēpalis audāi si en Kunnegsgarbu. Wīrs aupalluns kalabijjan (ezze X mettasimtu) na Prūsas marrjas krāntan.
Kāigi mazīngi widātun na auīmsenjan subban kalabijjan spārts labbai erlaikāi si, tēr enrūdi — sta ast spārts retawīngi. Kāigi bilāi subs wīrs: “Pa kāukan zigzdan izmūwa di bē sirzdau zwīrkstan bēi kalabijjas delīkai. Dwāi delīkai, kawīdans as aupalluns pussimetras aīnan ezze kitsmu”.
Teinū kalabijjan ast prēi restauratōrjans.
Kalēndiskan swāisktan wīrst pagaūwus si en Swentaraggju — 2015.12.12
Iz wundas plūjan, pra magiskans supnans be niwaīstans pintins. Pas nawwan dāngus pagaūsenjan be nawwan saūlin.
Gēidjamai nō wans en Wilnei, LLKC – kwēi prūsiskas grēmas be gērdai wīrst kalsāwusis etkūmps.
Sen albuman preistatīnsnan Romowe Rikoito (prūsiskai) be Esatis (leītawiskai) wīrst birbinnusis.
Glabbis
Prūsiska Rāmawas Uniwersitāti
En 2013 m. Steffens Kessleris (Greifswalds) be Steffens Mōsmans (Mančesteris) en latīniskasmu Pāulis Wenecijīnas traktātu Logica parva aupallusis be preistatinnusis zinānikamans nawwan prūsiskan nōpeisan, peisātan en 1440 m.
Miksis Petrus Wickerau aupeisāwuns traktātas āupeisan en Krētai en 1440 m.
Ānkstais stan prūsiskan nōpeisan mazēi preipeisātun prūss Pēteris Turnaws (iz Talkemītan en Wārmai), kawīds bēi en Krētai en 1422 m. be aupeisāwuns stan traktātan pirzdau stan Petrun Wickerau.
Kaddan gi Kessleris be Mōsmans bandāi eīskintun be talkautun stan tekstan kāigi leītawiskan, be panzdau … Skaitātun tālis
Ebkaīlinimai en Assanis Līgjas dēinan!
Šandēinan ast māgiska deinā – praēisenis iz daggan en zēiman. Dīgi šandēinan ast sirzdas deīktan sirzdau Saūlis Timran (sillinas 13 d.) be Mēnikas Timran (sillinas 28 d.), kaddan ast mazīngi māgiskai endēlintun Dalljas Aulemtans pawīstins. Pakīwingiskan be sklāitewingiskan meditācijan Jūmans šandēinan!
Ezze šissei dēinai pagaūnja si Kurkas kēsms. En pagaūsenju sta bēi galwas dēiwibi-deiwāitjan. Raggan deiwāitjan, sēitan sen Mēnikas spārtiskan. Wēlais Kurka wīrta en kurkan – panzdaumanins arrjans en laūku, kwei kleppa si āustas be gīwatas astis.
