Key words and notions/ Klaūtalas wirdāi be pressenjai: Semba, kapurna, guddai, Gāudika, Gāudikas apeīns, wītingjai, Pratennis be Wīdawutis, guddai be Paguddi.
Prābutiskan prūsiskan kliptan ast Rāmawa, tēt dīgi: Pratennis be Wīdawutis. Erainā nawwa Pratennjas be Wīdawutjas kērdas aupalē taūwina mans prei Baltiskas kultūris gruntan be pagaūsenjan.
En Sembai wīrst zēidusis pintis delīkan sirzdau Rūsjans be Palēnans. Pirzdau zēisnan archeolōgai enlaukijja stan plattibin be aupalla 3-7 mettasimtas kapurnan sirzdau Palēnans, Gāutans, Gudenītjans be Karijēitjans. Kapsenjai pagaūwa si en 2021 m. daggjas mēnsin. En kapurnai aupalla di sirablas be brōnzis saggans, gīntaras āusikarans, pādans be t.t., adder swarewīngi aupalē ast “latrunculi” spīli. Aupalla di zūrgi 100 Rōmas stiklas spīlis figūrins, sta ast per trins spīlis empakkinsenjans. En stesmu kappu bēi debīks kastens, en kawīdsmu lanzēi šī spīli per trins pārans be tūlan kittas pawīstis. Prei kastenan lanzēi trīs zirgāi, dirīntjai en zēimans. Dabber ni ast prāts ka zentli “trīs” en šismu kōntekstu, adder ast eīsku, kāi stwi ēnkapts nideīktiskas kultūris zmānents, beggi spīlitun Rōmas latrūnkuljans (iz latniskan “nōmaiminai karjaūsnikai“) mazēi zmānes, erzināwusis Rōmas kolōnijas mōdins.
Kāigi mēri di, stwi pastāi enkaptāi wītingjai – Sembas auktimmiskan, Sembas klannai, kawīdai mazēi kontrōlitun Gīntaras Pintin. Be galwas kliptan ast stan, kāi per šins wītingjans spārts swarewīngi deīktan bēi Gāudika, Gāudikas appis apeīns. Gāudikas appis ēnilgan iztēnsja si ilgā plattibi stēisan kapurnan.
En wārnas kērdans kapurnas teritōrija turēi pastātwei ebzurgintā pra undan. Sta mazīlai būtwei per “stēisan nigīwan sallan”. Ēntjai ezze šissei “sallai” en dēinans pagaūwa si debīkan Swentan Meddjan, en kawīdasmu bēi tūlan ālkas garbāi be swentaināi. Ēntjai ezze šissei kapurnai en zēimans zūrgi 5-6 km. pra Swentan Meddjan mazīngi enpaltwei en Swentan Laūkan be Sembas Rāmawan. Plūjantjai en pusidēinans pa Gāudikas appin zūrgi 9 km, mazīngi enpalwei en Aīstjan marrjan. Mazīngi mēritwei, kāi aulaūwusjas zmānentes welē plūwa en pussidēinans – en Aīstjan marrjan, adder naseīlis pintegaūwa en zēimans pra Swentas Meddjas gārbans, wis aūktais be aūktais – en Sembas Rāmawan. “Guddan” kapurnas salā lānza en 18 mētran aūktu kīrsa jūrjas līgmenin, adder Rāmawas be Swentas laūkas aūktan ast zūrgi 50-80 mētrans kīrsa jūrjan.
Iskwendau stwi tikka guddai anga gāudjai anga gāutai? Iskwendau ast lāimai wītingjai en šismu Sembas delīku? Teinū hipōtezi ast stawīda: aīstjan karjawedikkai mazēi pintegaūtwei en Paguddin, en kawīdai staddan mazēi buwīntwei “guddai” anga stawīdai kunnegai kāigi Wīdewutis be kittan auktimmiskan. “Guddai” – perifēriskai wakkara-baltai mazēi perplūtwei iz Gutlandan en Wīkslas āustjan. Ezze stan skaitāis stwi:
En šismu kōntekstu Puguddi ast tautā, kawīda ast “pa guddu” anga”pa guddamans“, sta ast “pa stēisan guddan rikaūsnai“. Paprestun emnin Paguddi tēr kāigi “tautā prei guddins, kīrnans” būlai retawīngi.
Tētet, sēntjai dabber giwāi, aīstjan karjawedikkai pintegaūwa en Paguddin, plūjantjai pa Gāudikas appin, prei Skōnewikan plūwa en Aīstjan marrjan, be pra marrjan plūwa ērgi Paguddin. Perjāwusis en Paguddin, aīstjan karjawedikkai mazēi šlūzitwei Wīdawutjas auktimmisku – “guddamans”. Kērdai bēgantjai stawīdai aīstjan wedikkai subbai pastāi per “guddans”. Pa ilgan šlūzin tenēi jāja etwārtai en swāise gīmtans deīktans, kwei buwinna be aulaūwa. Adder “guddu” aulaūjantjai, tenesse welē mazēi plūtwei etwārtai pa Gāudikan be Aistjan marrjan prei debban Wīdawutjas auktimmiskan – en Paguddin.
Ezze stan archeolōgijas pamīntlan.
Archelōgai waīda stan kapurnan ezze 1860 mettu. Kapurna turri āudairiskan emnin: Gāutai-2. Nidebīkai kapsenjai stwi bēi en 1873 m. be 1905 m. Adder pa 1945 mettan kapurnas deīktan ni bēi waīstan. Be en 2011 m. Sembas archeolōgijas ekspedīcija “aupalla” stan deīktan āntran rēizan. Be kapsenjai audāi si en 2015-2017 mettans. Kapurnas plattibi ast zūrgi 8000 m² be teinū pastāi enlaukītan zūrgi pussin, sta ast zūrgi 300 kappans, datītans ezze 4 ērgi 7 mts. Tēt dīgi aupalts ?1-3 mts. wāiss.
Iz enlaukītans kappans māisiskan ast 4-5 mts. enkapsenjai sen urnins be 6-7 mts. enkapsenjai sklāit urnins. Karjaūsniskai enkapsenjai turri zirgans.
Kāigi mēri di, en 13-14 mts. stēisan kappan delīks pastāi augraūsts pra deīktiskans buwīntajans, beggi Ōrdens laipinna senrīnktun stabbans per stēisan kīrkin zēisnan. Tēt prūsai mazēi aupaltun stwen dīgi metalliskans pawīstins.
Ezze ebzūrgiskans deiktāns:
1258 Bānawa.
1258 Līnkawa.
1393 Gudenītjai. Netneme (?Natmennis) iz Gudenītjans. Ezze emnin Gudennis. 1540 Gudenīkai. Prei Gudenītjan pilligarbs “Hausenberg” naikīnts en 1876 m.
1396 Karijēitjai.
1396 Napakāims.
1400 Gāudikai.
1500 Gāutjai / Pakkamarai.
1520 Palēnai.
1576 Gāudika