Jōaness Bobrōwskis

Jōaness Bobrōwskis be tenesse genā Jōana Buddrus, 1943 m.

1917 m. sakkjas 9 d. gimma Jōaness Bobrōwskis en Tilzei (Skallawa), prūsisks peisātajs be pōets. Tenesse tētjai perjāja en Skallawan iz Bartan, iz Rāistanpilin. Be en 1925 – 1928 m. tāns buwinna en Rāistanpilei, en 1928 – 1938 m. en Kunnegsgarbu.

Bobrōwskjas galwas prāts ast Sarmātija – perōniska dēiniska Eurōpa, aīniska kultūris plattibi . Prūsiska tautāspawida per Bobrōwskjan ast klaūtals, pra kawīdan tāns pagaūnja mēritwei ezze prūsiskan amzjan, tāutan be billan.    Bobrōwskis bēi peisāwuns dwāi rōmanans „Lēwinas malūns“ be „Leītawiskai klawīrai“, 36 gērbsenjans be tūlan wērsans.

Jōaness Bobrōwskis be tenesse genā Jōana Buddrus


 Bilā
 

Garrjan
debbaisi nikāi nakts
dwesjānti sen azzaras līndan
rusēi ezze tusnan
 
Stabāi
pa nagīmans
zarāntjas gīslas
wārai en puslīmans
emprābutiskan
 
Bilā
izguntā
tenesses gurrusi austā
en bewangibis pinti
prei kaimīnas buttan


***
 Arellis
 

Auwērpintjai skreīljans
kīrsa appin,
kīrsa rāistan
arellis kabba en dāngus kuppulai
sta ast zentlan, kawīdse krakstāi tilli,
endēlbtan en māise wārtas garāinan,
nagāi - as wīrst etbudduns stwi, swaigīnts,
na meddjas gārban
as wīrst etbudduns sen begāntjans akkins
iz tankiskan.
 
Auwērpintjai skreīljans
arelljan as endēlbuns
prei swāise buttas pellekan -
as wīrst migīwuns, be en māigai
wīrst etskīwuns kāigi zentlan iz pelannin
aūktai kīrsa meddjans.


***
 Aīnat madli emnins:
garrjan, skraidānts pippelis,
wārmjawingi wāla,
kwei appi strāuja, zalli,
be zuks en gailasmu kupsīnu,
kaddan miglā krūja en meddjans.
 
Zentlāi, bārwis, sta ast stawīda spīli
As dwigubāi anga sta wangīnlai si tikromiskai.
 
Be kas izmakīnlai men,
ka as izmīrsuns: stabbas māigan,
skraidāntis pippeljas māigan,
garrjas māigan,
anga waitjāi tenēi en timru -?
 
Būlai stwi Dēiws
be turīlai tāns kērmenin,
be mazīlai wakītun men,
as ēilai ebzūrgiskai,
as biskin gēidlai.


***
Jōaness Bobrōwskis be tenesse lāisks “Leītawiskai klawīrai”