Ādalberts Beccenbergeris, baltistikis pagaūweniks
En 1851 m. sakkjas 14 d. gimma Ādalberts Beccenbergeris. Skaitātun tālis
Nawwiniskai
Samuēls Līnde, aīns iz prūsistikas pagaūwenikans
1771 m. sakkjas 11 d. gimma Samuēls Līnde en Tarūnju. Tāns tikīnuns debīkan pōliskas billas wirdeīnan. Tēt dīgi peisāwuns ezze L. Rēzan be K. Dōnelaitjan. Adder per prūsans tāns ast swarewīngis beggi tāns bēi aīns iz pirmans, kas pagaūwuns zināniskan prūsistikan. Skaitātun tālis
Jōaness Bobrōwskis
1917 m. sakkjas 9 d. gimma Jōaness Bobrōwskis en Tilzei (Skallawa). Tenesse tētjai perjāja en Skallawan iz Bartan, iz Rāistanpilin. Be en 1925 – 1928 m. tāns buwinna en Rāistanpilei, en 1928 – 1938 m. en Kunnegsgarbu. Skaitātun tālis
Kārls Šerress, prūsisks kunsteniks.
Kārls Šerress (miksiskai Carl Scherres), prūsisks kunsteniks, gimma 1833 m. pāljas 31 d. en Kunnegsgarbu. En 1848 m. pagaūwuns studītwei en Kunnegsgarbas kunstas akademījai. Skaitātun tālis
Elza Bajōri (Šōnfeld)
Prūsiska kunstenikini Elza Bajōri Šōnfeld (miksiskai Elsa Bajohr Schönfeld) gimma en 1908 m. pāljas 28 d. en Kunnegsgarbu. Tenā glaubāi ekspresiōnismas stīlas tautāspawidans. En Kunnegsgarbu tenesses studdija bēi en Rōnas gatwei prei Wābargarbas (Wizingārbas) kīrkin. En 1932 m. Kunnegsgarbas kunsteniks Ōskars Šōnwalds wedduns tennan be panzdau tenā pastāi waistā kāigi Elza Šōnwald.
Daniēlis Staššus
Kunsteniks be peisātajs Daniēlis Staššus gimma en 1872 m pāljas 22 d. en Silakārcemas skrittei. En 1887–1894 m. studijja si en Kunnegsgarbas Kunstas akademījai. Ezze 1910 mettu buwinna en Kunnegsgarbu. Skaitātun tālis
Widūns
Widūns gimma 1868 m. pāljas 22 d. en Janāitjamans (prei Silakārceman). Tāns buwinna en Kintamans be en Tilzei. En Tilzei en 1902 m. tāns organizīwuns teozōfiskan perōnin. Tāns bēi peisāwuns tūls nikāi 60 lāiskans. Galwas Widūnas pressenis ast Debban Kliptan, kawīdas simbōlan ast Prābutiskan Pannu. Skaitātun tālis
Wassaras līgjas
Pāljas 20 d. en 3 st. 50 min. audāi si Wassaras Līgjas. Swāikstan senlīgina si sen Timran. Deinā be nakts ast līgjas. Pagaūnja si nawwan Mettas Skrittan. Nawwan mettan. Naws Pagaūsenis. Skaitātun tālis
Prūsiska kunnegini Luīzi be 40 pippeljai.
1776 pāljas 10 d. gimma Prūsas kunnegini Luīzi. Tenesses gīmsenjas deinā simboliskai senpalla sen 40 pippeljan dēinan – deinā, kaddan jāu wisāi pippeljai turri perskrāistwei etwārtai en Baltijan. Skaitātun tālis
Āgnesi Mīgeli, Kunnegsgarbas pōetesi
1879 m. pāljas 9 d. gimma Āgnesi Mīgeli en Kunnegsgarbas Knīpawai. Tenā turēi prūsiskans saknins iz tāwas pāusan. Kāigi pōetesi tenā pastāi waistā en 1907 m. sen swāise lāiskan “Balādis be grēmas”. Tenesses galwas temāi ast Prūsas legēndas, folklōri, istōrija, dabba. Skaitātun tālis