Prūsiska kunnegini Luīzi be 40 pippeljai.

1776 pāljas 10 d. gimma Prūsas kunnegini Luīzi. Tenesses gīmsenjas deinā simboliskai senpalla sen 40 pippeljan dēinan – deinā, kaddan jāu wisāi pippeljai turri perskrāistwei etwārtai en Baltijan.

Palīgu pippeljamans skraidantimmans pra Kursjan Kāpans, kunnegini Luīzi pintegaūwa iz Kunnegsgarban en Mēmelin pra Kursjan Kāpans.

Kunnegini Luīzi jāt iz Kunnegsgarban en Mēmelin pra Kursjan Kāpans en 1807 m.

Kunnegini Luīzi jāt iz Kunnegsgarban en Mēmelin pra Kursjan Kāpans en 1807 m.

Kunnegini Luīzi jāt iz Kunnegsgarban en Mēmelin pra Kursjan Kāpans en 1807 m. Tenā naktawusi en Rusītjamans

Kunnegini Luīzi izjāt iz Mēmelin etwārtai en Kunnegsgarban en 1808 m.

En 1806-1809 mettan en daggans Kunnegini Luīzi sen seīmjan buwinna en Luizenwālei, prei Kunnegsgarban. En 1808 m. en Luizenwālei en šismu Luīzis buttu Kunneginjai Luīzei gimma  8-ms (asms) malnīks – dukti, bilitā Luīzi (Luīzi Augusti Wilhelmīna Amālja).

Kunneginjas Luīzis 8-ms malnīks – Luīzi, gimmusi en 1808 m. en Luizewālei

Luizenwāli, Kunneginjas Luīzis buttan
Luizenwāli, Kunneginjas Luīzis buttan
Kunnegini Luīzi sen swāise malnīkans en Luizenwālei

Luīzis buttas deīktan Teinū

Pa Luīzis gallan, en auktasmu Luīzenwālis deīktu, kwei kunneginjai spārts padīnga neikaūtwei be sindīntwei dirīntjai en appis līndan, tenesses sūns Wilhelms I zēiduns Luīzis pamīntlan en 1874 m., en pamīntlas sirdu tāns sadinnuns līpan.

Kunneginjas Luīzis pamīntlan sen līpan, Luizenwāli

Kunneginjas Luīzis pamīntlan sen līpan teinū, Luizenwāli

Kunneginjas Luīzis pamīntlan sen līpan, Luizenwāli

Kunneginjas Luīzis pamīntlan sen līpan, Luizenwāli

Kunneginjas Luīzis pamīntlan sen līpan, Luizenwāli

Kunneginjas Luīzis pamīntlan be Luīzis kīrki (zeistā en 1901 m) en Luizenwālei teinū

Kunnegini aulaūwusi tenessei sēntjai 34 mettans wāran. Be en 18-19 mts. tenā bēi ēst mitolōgiskan Prūsas simbōlan. Mazzi būtwei, tenesses wīds per Prūsas amzjan pastāi senmaisāts sen dēiwin Lāiman anga wassaras dēiwin (Deināina-Austrā-Ostara), sēitan sen Wassaras Līgjans be Welidēinan, be stawīdans gērbans kāigi “Deināinas gīmsenis”. Pippeljamans perskraidāntjai zūrgi pāljas 10 d. zmānes bilāi, kāi wēlis iz dāusans perskrāida etwārtai en zemmin. Tēt mitolōgiskan kunneginjas Luīzis simbōlisman ast: dēiwi, kawīda en zēimas kēsman bēi en chtōniskasmu swētu, teinū etwartinna si, etskīja be etkūmps gimmusi en zemmei.

Luīzi ast ainā iz 40 pippeljans en Luizenwālis izarwisku

Luīzis pamīntlan en Tilzei

Prūsiskas kunneginjas Luīzis anzans prei Mēmelin

Prūsiskas kunneginjas Luīzis pamīntlan en Krāntas mēstu, en kawīdsmu kunnigini naktaūwa en 1807 m. jāntjai iz Kunnegsgarbas en Mēmelin.