
1776 pāljas 10 d. gimma Prūsas kunnegini Luīzi. Tenesses gīmsenjas deinā simboliskai senpalla sen 40 pippeljan dēinan – deinā, kaddan jāu wisāi pippeljai turri perskrāistwei etwārtai en Baltijan.
Palīgu pippeljamans skraidantimmans pra Kursjan Kāpans, kunnegini Luīzi pintegaūwa iz Kunnegsgarban en Mēmelin pra Kursjan Kāpans.




En 1806-1809 mettan en daggans Kunnegini Luīzi sen seīmjan buwinna en Luizenwālei, prei Kunnegsgarban. En 1808 m. en Luizenwālei en šismu Luīzis buttu Kunneginjai Luīzei gimma 8-ms (asms) malnīks – dukti, bilitā Luīzi (Luīzi Augusti Wilhelmīna Amālja).





Pa Luīzis gallan, en auktasmu Luīzenwālis deīktu, kwei kunneginjai spārts padīnga neikaūtwei be sindīntwei dirīntjai en appis līndan, tenesses sūns Wilhelms I zēiduns Luīzis pamīntlan en 1874 m., en pamīntlas sirdu tāns sadinnuns līpan.






Kunnegini aulaūwusi tenessei sēntjai 34 mettans wāran. Be en 18-19 mts. tenā bēi ēst mitolōgiskan Prūsas simbōlan. Mazzi būtwei, tenesses wīds per Prūsas amzjan pastāi senmaisāts sen dēiwin Lāiman anga wassaras dēiwin (Deināina-Austrā-Ostara), sēitan sen Wassaras Līgjans be Welidēinan, be stawīdans gērbans kāigi “Deināinas gīmsenis”. Pippeljamans perskraidāntjai zūrgi pāljas 10 d. zmānes bilāi, kāi wēlis iz dāusans perskrāida etwārtai en zemmin. Tēt mitolōgiskan kunneginjas Luīzis simbōlisman ast: dēiwi, kawīda en zēimas kēsman bēi en chtōniskasmu swētu, teinū etwartinna si, etskīja be etkūmps gimmusi en zemmei.

