Ēdwards Gizēwiws
En 1798 m. lapkrūtjas 11 d. gimma Ēdwards Gizēwiws (miksiskai – Eduard Gisevius) en Lukku (en Mazūramans), etnōgrafs be folklōrists. Skaitātun tālis
Augusts Endrušāts, kunsteniks
En 1899 m. lapkrūtjas 6 d. gimma Augusts Endrušāts (miksiskai – August Endruschat) en Mēmelis tāutas Baltupēnan kāimu (Rangānis māteri), kunsteniks. Skaitātun tālis
Ēdwards Māciks, kunsteniks
En 1904 m. lapkrūtjas 4 d. gimma Ēdwards Māciks (miksiskai – Eduard Matzick) en Ermalēlas kāimu (Mēmelis skr., prei Silakārceman/Siluttin), kunsteniks, režisōrs, aktōrs. Ermalēlas kāims ast Mācikan dwarras delīks, kwei gimma peisātajs Ērmans Sūdermans, sen kawīdan mālds Ē. Māciks drāugawuns be neikaūwuns en ebzūrgisku. Skaitātun tālis
Welinnis, Ilgjas
En wārans kērdans, pa Assanis Līgjans, zmānes mazēi ēitwei en swentan meddjan en delli sawaītins rāmawautei – meditītwei, deggintun pannu prei wārans kapurnans, gremtun māntrans, swentans grēmans, delītun swāise ēdjans be pūwjans sen wēlins, pirzdaunīkans, drāugautwei sen tennans. Aīns iz galwas aspektans ast WERTUN, WARTĀ. Giwāi zmānes kīrdi kwei be kāigi wēlis wakēi mans, be stwen tennas etwerrja Wārtan (dwarrins) sirzdau swētans. Skaitātun tālis
Kārls Tapjaws
1870 m. spallinas 25 d. gimma Kārls Tapjaws (miksiskai – Karl Schröder-Tapiau) en Tapjawai, kunsteniks. Tāns studīwuns en Kunnegsgarbas kunstas akadēmijai. Tāns glaubāwuns tautāspawidans be pōrtretans, pagaūwuns ezze “bīdermajeras” stīlu, panzdau taūwinantjai si impresiōnisman. Skaitātun tālis
Ildi Lēsta, skulptōrini
1903 m. spallinas 22 d. gimma Ildi Lēsta (miksiskai – Hildegard „Hilde“ Leest) en Kunnegsgarbu, skulptōrini. Tenā studīwusi en Kunnegsgarbas kunstas akadēmijai Skaitātun tālis
Stanislaws Kāuweris
1867 spallinas 18 d. gimma Stanislaws Kāuweris (miksiskai – Stanislaus Cauer), Kunnegsgarbas skulptōrs.
1907-1933 m. tāns dēlawuns en Kunnegsgarbas kunstas akadēmijai.
En 1910 m Kunnegsgarbas Mēstas teāteris swentina swāise 100 mettans, pirms spektaklis en teāterju bēi Šilleras “Wilhelms Tellis”. Šilleras skulptūri bēi teāterju dajā prei gīmsenjas dēinan. Kāigi mōdelan Kāuwerju pozīwuns Kunnegsgarbas āustjas dēliniks (kraūleniks). Skaitātun tālis
Alfrēds Partikels, kunsteniks.
1888 m. spallinas 7 d. gimma Alfrēds Partikels (miksiskai – Alfred Partikel) en Galdapei (prei Ramīntas Graūdenins), kunsteniks. Makinnun si en Sitkaimas be Pilkalnjas skūlei be en Instrāpilis gimnāziju. Skaitātun tālis
Ērmans Sūdermans, peisātajs be dramatūrgs.
1857 m. sillinas 30 d. gimma Ērmans Sūdermans (miksiskai – Hermann Sudermann) en Mācikan kāimu (prei Siluttin/Silakārceman), peisātajs be dramatūrgs. Ērmanas Sūdermanas tāws bēi Silakārcemas pīwas brāweris. Ē. Sūdermans makinnuns si en Tilzis gimnāziju. Be en Kunnegsgarbas uniwersitātei studīwuns istōrijan be filozōfijan. En 1877 . praskīja en Berlīnan. Skaitātun tālis
Assanis Līgjas. Kurka
En sillinas 22-23 d. audāst si Assanis Līgjas. Sta ast Praēisenis iz daggan en zēiman. Dabbas Wirsnā. Deinā be nakts pastānja līgjas. Be pa sillinas 26 d. nakts pagaūnja aūgtwei. Mes enēimai en Timras be Tusnas Swētan. Assanis Līgjas ast dāngus Swarstis. Saūli enēit en Swarstin lauksnīnan. Tēt dīgi sta ast kēsms, kaddan wīdimai Līguswaran en dabbai – ast neggi per timran, neggi per lāukan; neggi per saltan, neggi per garrawan; niggi per tusnan, neggi per kalsīwingiskan. Wissan ast enbalansītan. Sēntjai en šismu Mettas Skrittas punktu, mes asmai spārts taūwu prei nūsan ēntrewingin Rāmawan. Skaitātun tālis