Stanislaws Kāuweris

1867 spallinas 18 d. gimma Stanislaws Kāuweris (miksiskai – Stanislaus Cauer), Kunnegsgarbas skulptōrs.

1907-1943 m. S. Kāuweris buwinna en Kunnegsgarbu.

1907-1933 m. tāns dēlawuns en Kunnegsgarbas kunstas akadēmijai.

En 1910 m Kunnegsgarbas Mēstas teāteris swentina swāise 100 mettans, pirms spektaklis en teāterju bēi Šilleras “Wilhelms Tellis”. Šilleras skulptūri bēi teāterju dajā prei gīmsenjas dēinan. Kāigi mōdelan Kāuwerju pozīwuns Kunnegsgarbas āustjas dēliniks (kraūleniks). En 1934 m. praskajjinusis din en skwēran prei Nawwan teāterjan, kwei pamīntlan stalāi ērgi teinū.

Šilleras pamīntlas etwersnā, en Kunnegsgarbas Parādas plattu, 1910 m.

Šilleras pamīntlan TEINŪ


En Instrāpilei en 1924 m. pastāi statīntan S. Kāuwerjas pamīntlan leītawiskamans ulānamans beggi tenēi buwinnusis en Instrāpilis pillei. Ulāns ast jajiks. Ulānan pulks pastāi pagruntints en 1860 m. S. Kāuwerjas ulāns – jajiks na zirgan ast nāgs, be kāigi gērba di, pamīntlu etwerjāntjai en 1924 m. Instrāpilis gennas bēi šōkitas! Pōetesi Elza Kukāri bēi peisāwusi ezze pamīntlas etwersnan tēt:

En wārans kērdans, kaddan statīnusis pamīntlans

Tenēisan erōjai turēi wissan kāigi prawerru – rūkans be ēnrankjan.

Adder ulāns prei wāran pillin permaisāi dirīntajans –

Nāgs sīndants na zirgan be tēr sen kelljan!

Stēisan leītawiskan ulānan pulku pamīntlan prei Instrāpilis pillin. Instrāpils. 1924 m.

Stēisan leītawiskan ulānan pulku pamīntlan prei Instrāpilis pillin, etteikātan en 2006. Instrāpils. 2019 m.

Stēisan leītawiskan ulānan pulku pamīntlan prei Instrāpilis pillin. Instrāpils. 2012 m.: “Stēisan leītawiskan ulānan 12-as pulks swāise zuwwusimans ginnimans”

Stēisan leītawiskan ulānan pulku pamīntlan prei Instrāpilis pillin. Instrāpils. 2016 m.

Fontāni “Malnīkai” (“Puttai”, miksiskai – Puttenbrunnen) prei Kunnegsgarbas pillin, 1908 m.



Fontāni “Malnīkai” praskijja en Stabadāmjas Pōstis gatwin

Fontāni “Malnīkai” en sowētiskans kērdans


Etteikatā en 2911 m. fontāni “Malnīkai” en Kunnegsgarbu teinū, prei Prēigaras appis krāntan.

Pa spaktaūsnan, Kunnegsgarbs, 1907

Pa spaktaūsnan, en 2011 m. etteikatā skulptūri


Pa spaktaūsnan, en 2011 m. etteikatā skulptūri

Spaktaūtaja, Rūsjāi, 1912

En 1919 m. pastāi zēistan nawwan kunstas akadēmijan. S. Kāuwers tikīnuns bareljeffan na akadēmijas fasādan.

S. Kauwerjas bareljeffan na Kunnegsgarbas kunstas akadēmijas fasādan, 1919

En Kunnegsgarbas Ūbamans ast S. Kāuwerjas bareljeffai, dwejjan mērgan galwas.

Dwāi mērgas – ainā ast wessela be kitā ast graudī, na Ūban licējan, Kunnegsgarbs, Indenburgas gatwi, 1922 m.

Wessela mergā

Graudī mergā

En 1927 m. en Lēndorfas gatwei pastāi zeistā Burg-skūli, na kawīdan S. Kāuweris tikinna 4 barejeffans: Kapperniks, Kānts, Ērders, Kōrints.

Kapperniks, Kānts, Ērders, Kōrints – galwas etteikātas en 2020 m. raggan
Kapperniks, Kānts, Ērders, Kōrints – galwas etteikātas en 2020 m. raggan

S. Kāuwerjas bereljefāi na pōlicajas prezīdemas buttan, 1913 m.

Ērakls, 1913 m. Bilāi di, kāi Ēraklas prototīps bēi Eugens Sandaws
https://en.wikipedia.org/wiki/Eugen_Sandow

Ēraklas bareljeffan prei Rādaskaimas appis undakrūwjan, 2020 m.


Skulptūri “Wāblis wags” bēi prei Kunnegsgarbas Wāras mēstas rādasbutan, 1906 m.
Bilāi di, kāi mōdeli bēi S. Kāuwerjas dukti.

Pamīntlan, zuwwusimans en 1 swētas karjaūsnai, Kunnegsgarbs, 1938 m.

Gelzāins karjaūsniks, Kunnegsgarbs, 1916 m.
Gelzāins karjaūsniks, Kunnegsgarbs, 1916 m.


Līgan, Kunnegsgarbs, 1912 m.


Māti be malnīks


Sindantī genā


Pāran