Ērmans Sūdermans, peisātajs be dramatūrgs.

1857 m. sillinas 30 d. gimma Ērmans Sūdermans (miksiskai – Hermann Sudermann) en Mācikan kāimu (prei Siluttin/Silakārceman), peisātajs be dramatūrgs.

Ērmanas Sūdermanas tāws bēi Silakārcemas pīwas brāweris.

Ē. Sūdermans makinnuns si en Tilzis gimnāziju.

En Kunnegsgarbas uniwersitātei studīwuns istōrijan be filozōfijan.

En 1877 m. praskīja en Berlīnan.

Laiskāi:

1887 m. “Istōrijas en miglai”.

1887 m. “Zupāni Zūrgi” (autobiōgrafisks rōmans)

1889 m. “Teīsi” (drāman)

1890 m. “Kattas lunki” (rōmans, pabilīts pa Kunnegsgarbas gatwīkas emnin)

1817 m. “Leītawiskas istōrijas” (Pintega en Tilzin, Miks Bumbullis…)

“Leītawiskas istōrijas” , 1917

“Leītawiskas istōrijas” leītawiskai

“Pintega en Tilzin” miksiskai

“Pintega en Tilzin” leītawiskai

Ainā iz galwas Ē. Sūdermanas dēlans ast nōweli “Pintega en Tilzin”, kawīda pastāi ekranizitā ketturjans rēizans:

En 1927 m. nōwelli pastāi ekranizitā pra F.W. Murnau kāigi “Saūlis teksnā”. Kintups gaūwuns trins Ōskarans.

F.W. Murnau “Saūlis teksnā”, 1927
F.W. Murnau “Saūlis teksnā”, 1927


En 1939 m. nōwelli pastāi ekranizitā pra Veit Harlan sen ōriginalan emnin “Pintega en Tilzin”. Delīkiskai kintups pastāi auīmts en subbai Tilzei.

“Pintega en Tilzin” pra Veit Harlan, 1939


En 1969 m. bēi tāliwidāsnas ekranizācija en ZDF kanālu pra Günter Gräwert.

“Pintega en Tilzin” pra pra Günter Gräwert, 1969 m.


En 1980 m. pastāi ekranizitā pra Arūnan Žebrjūnan kāigi “Pintega en dāusans”.

“Pintega en dāusans”, 1980

https://www.lrt.lt/mediateka/irasas/28109/kelione-i-roju-is-kino-juostos

https://www.kinofondas.lt/filmas/kelione-i-roju/

////

Skāitaimai “Pintegan en Tilzin” prūsiskai:

“Pintegan en Tilzin” prūsiskai, 1 delīks

Ērmans Sūdermans

Pintega en Tilzin

Wilwiskai lānza prei marrjan. Pastippai taūwu prei marrjan lānza Wilwiskai. Be ik kwaitēi iz debīkan undan pawartīntun stwi en Parwis appin, prawerru praplūtwei tēt taūwu prei buttans, kāi tēt be madli si mestun iz āldjan delli sippelins be burkanans en lāngstans.

Adder būlai grāudu gadīntun grazzjans be lāukans lāngstans, beggi Wilwiskai ast skīsts be lāims kāims. Tenesse buwīntajai zukkaui en marrjai be en appei, tēt dīgi dēlai laūku be en saddu. Adder jāu Wilwiskan sippelis ast waīstas wiskwēi en ebzūrgisku.

En kāimu ukaspārtais ebzentlinna si stas padwarris, kawīds ikāigi tikinna astran lunkin sen Parwis āustjan. Stas padwarris perlānkja prei Ānsjan Bāltjan.

Ānsis Bāltis ni ast prasts zukenīks, kawīds pa eraīnan pāustausnan grjaūza si swāise delīkas paggan be tenesmu nikaddan ni sātaui, be kawīds panadēlis bētai pusidīkai perdāst swāise azzegjans en Silakārcemai be en wisasēdjan pa pussideinan, preipūts, jāt en buttan. Ānsis Bāltis ast jāu ēst rikīs, sen miksjans tāns bilāi miksiskai kāigi arwis miksis, swāise grōgas kjāsjan tāns saldina kāigi arwis miksis, be tāns tēt māka gīntun swāise dēlans, kāi tenesmu ni prawerru izlaīstun penningans per adwōkatans.

Nū kawīdan gi gennan tāns wedduns, stas Ānsis Bāltis! Tenā ast iz Minnijan, stesse lāimas ljūdjas Jakštātas, prei kawīdan perlānkja platwāi weisijjai, dukti. Niainunts ni druwīlai, kāi tāns mazīlai pattintun Indran Jakštātin, beggi wisāi wīrai kīnina si tenesses paggan, adder tenā pragūbi prei tennans stawīda apī be gailuttiska ikāigi tenā ast kawīda saūlis dukti.

Adder tāns pat pattinuns Indran, be mazzi būtwei, tāns ast labatīngis stesse paggan. Tenā gamīnusi tenesmu trins mīlans malnīkikans. Tenā tēt izpretewīngjai rikaūja būrwalkan ikāigi subba deiwūtiskas dēiwi Lāima pagalba tenessei. Kaupikkai gabja tenesses anktan izreizan kaddan tēr anktan pastāi dēlbtan. Tenesses aswenin nōleja ast ukadrūktaisi en ebzūrgisku. En ukawalnasmu waisjeīnas deīktu, ezze pragūbusjamans Kalēndamans, stalāi dwāi wārmjai pljušāinai kreslāi. Īr bilāi di, kāi per līkutan Elzīkin, kaddan tenā wīrst būwusi septinnjans mettans wāran, Indra skassa kāuptun klawīran.

Be prēi stan wissan tenā ēit pa swāise pintin wis stāi subba apī be gailuttiska, kāigi en mērgistai, be tēr wārmjauja ikāigi nagellikan kweiteīns kaddan ainunts wartinna si prei tennan.

Stawīda jāu ast šī Indra Bāltini. Be ik as būlai Ānsis, staddan as dīnkaulai dāngu ankstāinai, dīgi bētai, pēr stan, kāi māise genā ast entikriskai tenā, adder ni kawīda kitā.

Ānkstais tēt be bēi, adder kaddan en buttu pagaūwa šlūzitwei merguzzi Bušši, wissan spārtai kitawīdinus si. Tēt spārtai kitawīdinus si, kāi kaimīninjas jāu wārai šiššeljai ainā prei kittan, kaddan iz Bāltjan buttan ast kirditāi karwaūkai be rāudas. Karwaūja Ānsis. Jāu eraīns waīda tenesse tārin. Adder sta ni Indra raudāi. Ik tenā īr raudāi, sta spārts tusnai be en naktins. Sta trīs malnīkai raudāi widāntjai kāigi tenēisan māti lāilina si enwargīnsenjan paggan. En rēizans sen rāudan ast kirdītan smejjan – nienimmumni, astran kāigi stiklan, nērtingi kāigi bukkawarnis waks. Pikuls perpēduns en buttan stan Buššin. Ik tenā subba ni būlai lāimas ljūdjas dukti, be stesse paggan ni būlai stawīda labatīngi, tenā ni mazīlai segītun telli tūlan wārgan. Pēr ka empēriniskai tenessei prawerru šlūzitwei kāigi merguzzi sen tenesses stawīdans akkins, zarāntjans kāigi agātai be sen tenesses wāblis bārwis kjaūtan. Kas waīda kelli wīramans tenā jāu bēi swaigīnusi galwans! Tenā pagabja wīrans prei swāise rānkans be metta tennans, adder ik pastippai izwedda ainuntan iz izpressenjan, staddan tenā smejja si be auēit šlūzitwei prei kittan ljūdjan.