Blōgas archīwan

Nawwas Kriwwis enswentinsnā en Wilnei

Dāinas na Gediminas gārban

En Zallawas 31 d. — en panzdauman wassaras dēinan — en Wilnei, Leītawai na Wilnis Gediminas gārban audāi si enswentinsnas dāinas stesses Īnijas Trinkūnienis — Leītawiskas Rāmawas Kriwwis. Subbas dāinas audāi si en 12 st.

En 2002 spallinas 19 d. en Wilnei na Gediminas kapas gārban bēi enswentintan Jōns Trinkūns (1939 m – 2014 m.), pa tenesse gallan Īnija Trinkūnieni bēi izrīnktan kāigi Kriwwi — sta bēi pērnai en lapkrūtjas 23 d. Adder tēr sāndēinan tenā bēi enswentintā.

Subbas dāinas pagaūwa si … Skaitātun tālis

Pakarwjas walinsnā

Pakarwjas walinsnā

Pirzdau 754 mettans, Raggas 22d., 1261 m., nātangjai pastāi wēstan pra Ērkan Māntan izlīmi ōrdenas wāldwikans en wālinsnai prei kāiman Pakarwjan. Pakarwjas warē, warewīngi ebwarē!
Ebkaīlinimai!

Archeolōgiskai aupalsenjai iz Deināgalindan pastāi perlaīstan en Panewezjas mūzejan

Panewesjan (Panevėžio) mūzejs priedēi archolōgiskans aupalsenjans be istōriskans ekspōnatans iz Deināgalindan (teinū sta ast Maskōwas skrits) prēi swāise archolōgiskan kōlekcijan.

En Juknawai dīgi mazīngi aupaltun āngins ūnzai lāngstas

En subbai Deināgalindai ānkstais buwīna wakkarabaltai, panzdau tenēi bēi asimilītan pra slāwans. Stesse paggan stas regiōns, prei appin Prōtawan, be subs Maskōwas regiōns (skrīts) turri baltiskans emnins stēisan mēstan anga appin, dīgi īr teinū en dialektamans mazīngi … Skaitātun tālis

Swentas anzanas kalms pastāi aupaltan prei Russin

Swentas anzanas kalms

En Mēmelis skrittei swentas anzanas kalms pastāi aupaltan pra mēmeliskan žūrnalistan Denīsan Nikitēnkan. Ainuntkawīdai zmānes mīri, kāi stan deīktan mazzi būtwei Rāmawa anga tenesses likkjai. Arwiskai stwi nika ni mazīngi ebgalwātwei.

En swāise Feisbuku tāns peisāi, kāi en 1801 m., en Nōrkaitjas dwarras ldjūdjas Gōtliebas Gabrielas Fūnckas lāisku intrīgiskas enpeisāsenis  pastāi palaīstan ezze stan deīktan, kawīdan stas miksis kāupi. Tāns papeisāi, kāi stwi aūga debīks anzans, prei kawīdan bēi pazēistan buttan.

Adder prūsai stwi turīwusis Patrīmpas stātuwikan pa ainuntkawīdan karjāusnan, … Skaitātun tālis

Prūsiskas nurtwikas jāu stwi

Dīnkun wisēimans, kas padruwēi, kāi prūsai dīgi mazzi turītun swāise zentlans na rūkans. Nūmans sta ast debīkan zāngan ēmpersin. Pastatīntun nurtwikans mazīngi wis dabber stwi: http://etari.twanksta.org. Nurtwikas sen prūsiskan ōrnamentan anga sen kāpans be nōpeisan “En saddu — pāustri, kwēi ast sāds en pāustrei”. Dīnkun per etsparāsenjan!

Ačiū visiems, kas patikėjo, kad prūsai irgi gali turėti savo simbolius ant rūbų. Mums tai didelis žingsnis pirmyn. Įsigyti maikutes vis dar galima čia: http://etari.twanksta.org. Maikutės su prūsišku ornamentu arba su kopomis ir užrašu “En saddu — pāustri, … Skaitātun tālis

Prūsisks zirgs: 1000 m. istōrijas

Stan rēizan en leītawiskasmu festiwālju Mėnuo Juodaragis “Mēniks Kirsnāraggisks” Rāmans Pillawa laikāi lēkcijan ezze prūsiskan zirgan: Prūsų žirgas: 1000 metų istorijos “Prūsisks zirgs: 1000 m. istōrijas”. En lēkcijas pagaūsenju Rāmans gērdaui ezze zirgas perōniskan zentlisnan per wissans indo-eurōpinans. Tūls gērdautan ezze ēnkapans ēmperi sen zirgans: kaddan prūsai / aīstjai pagaūwa turītun “zirgiskans” ēnkapans — prawerru pazentlitun, kāi pa autōran prūsai nikaddan ni deginna zirgans, degginantei zmānins. Autōrs perwaidinna kōncentracijas stēisan “zirgiskan ēnkapan” be citāja krōnikins, kwēi papeisātan, kāi prūsai bāi aināi iz lāimaisins.
Dīgi bēi pawaidīntan biskin iz … Skaitātun tālis

Prūsas Etāri

Šandēinan jāu eraīns turri mazīngiskan ni tēr pagalbtwei numans — ka nika segītun, adder dīgi paplattintun prūsiskans zentlans en nūse swētu — enwaidīntun, kāi prūsiska kultūri gīwa be prūsai bēi be ast stwi

Tēt mes turrimai dwāi prūsiskans nurwikans: nurtwika “Prūsa” — glāubas grunts ast unikāls be ainunts prūsisks izwiddausenis, datītan 13-14 mm. Sta ast niwaīsts delīks stēisan rūkan, tikīntan iz linnan. “Pāustri” — auīmsenjas grunts ast delli warāi auīmsenjai iz Kāpans: zukenīkas buttan pastāi auīmtan ezze 1899 en Perwalkai. Prūsiskan nōpeisan “En saddu — pāustri, kwēi ast sads en pāustrei”. … Skaitātun tālis

Waitjāssenis sen kursjan Ēnrikan Maksan Deckāitan

Heinriks Max Detzkēits

Waitjāsnis sen kursjan Ēnrikan Maksan Deckāitan (miksiskai Heinrich Max Detzkeit) audāi si en 2005 m. Sallawas 4 d. pra Twānkstas Prūsas pēran: Glabbjan, Rāmanan, Karjaūsnan, Medenīkan.

Kursis Heinriks Makss Detzkāits gimma en lapkrūtjas 29 d., 1933 m., mazīngi gērdautun en Kāpamans (arwiskai sta preipalla en Kursjan marrjai), pirzdau Swētas Karjaūsnan tāns buwinna en Kāpamans, kwēi bilāi kursiskai, tenesse prawāraisjai dīgi bēi kursjai be bilāi kursiskai. Stwi ast waitjāsenjas delīkai.

Twānkstas Prūsa. Kāigi wārai stas auīmsenis pastāi auīmts? Pirzdau 20 mettans?
Detzkāits. Tēt… stas auīmsenis, sta māise tāws perjāja prēi … Skaitātun tālis