Swentas anzanas kalms

En Mēmelis skrittei swentas anzanas kalms pastāi aupaltan pra mēmeliskan žūrnalistan Denīsan Nikitēnkan. Ainuntkawīdai zmānes mīri, kāi stan deīktan mazzi būtwei Rāmawa anga tenesses likkjai. Arwiskai stwi nika ni mazīngi ebgalwātwei.

En swāise Feisbuku tāns peisāi, kāi en 1801 m., en Nōrkaitjas dwarras ldjūdjas Gōtliebas Gabrielas Fūnckas lāisku intrīgiskas enpeisāsenis  pastāi palaīstan ezze stan deīktan, kawīdan stas miksis kāupi. Tāns papeisāi, kāi stwi aūga debīks anzans, prei kawīdan bēi pazēistan buttan.

Adder prūsai stwi turīwusis Patrīmpas stātuwikan pa ainuntkawīdan karjāusnan, stātuwika bēi padētan pa subbu anzanu. Stas anzans bēi zalljan zēiman be daggan.

Subs Nikitēnka prēi anzanas kalman

Ezze subban dwarran autōrs preigērdau papeisātan wēlais sklāitiskai, pa tenesse wīrdans tāns bēi “enmilītan stan dwarran iz pīrman dīran”.

Stas zūrnalists bilāi, kāi deīktiskai zmānes tenesmu gērdau, kāi stan deīktan pastāi bilītan pra Putrīman, kas ast ezze dēiwu Patrīmpu.

Dīgi bēi paminītan, kāi en stesmu deīktu nikawīdai archeolōgiskai aupalsenjai ni bēi aupaltan.

Ik dirītwei en wārans tāutaskartins, stan deīktan pastāi bilītan pra Heiligwald, kas ast Swentan meddjan. Eīsku, kāi pa prūsiskans dīrans eraīnan garrjan ast swentan, sklāitewingi anzanai — stan subban mazīngi gērdautun ezze meddjans, beggi bēi stawīdai medjāi, kwēi empēreniskai ni bēi mazīngi enēitwei.  Ezze stan tūlan papeisātan en nusmu wirdeīnu.

Heiligwald anga Swentan meddjan