Leītawas sēims prīki pēran “Romuva”

En sēmenjas 27 d. Leītawas sēims tarēi anga prawerru pazinātun be dātun wālstis religgijas stātun pērai “Romuva”. 

Pēra “Romuva” ast bilīta per “warābaltan religgija”, sta ast ainā iz pīrmans “pagāniska perā”.

Grāudu, adder Leītawas sēims stawīdan pazināsnan ni dāi: per pazināsnan tarēi 40 streīpstai, prīki 31, be ni tarēi 15. Pirzdau tarīsnans Wilnis ērstbiskaps peisāwuns pēismen sēimas streīpstamans. 

“Romuva” prasīwusi pazināsnan beggi pragūbi jāu 25 mettai ezze enregistrācijai. Kittan rēizan tenēi wīrst mazīwusis prasītun pazināsnan pa 10 mettans.

Aulaūwuns mackālisks lingwists W. Iwanōws


Bētan aulaūwuns aīns iz ukawaīstaisins mackāliskans lingwistans — W. Iwanōws (Вячесла́в Все́володович Ива́нов), tenesmu bēi 88 metāi. Panzdauman kēsman tāns buwinnuns en Lōs Andželu.

Tāns tūlan peisāwuns ezze baltiskin, ezze slāwistikin, semiōtikin be mitolōgijan. Deznimai tāns peisāwuns empēri sen kittan debīkan baltiskan — W. Toporōwu.

En 2011 m. tāns turīwuns referātan ezze emnes “Prūsai” pertiksnan.

Prūsiska bilā

prūsiska bilā

Bilā — sta ast nūse naws, labs be prasts wīds makīntun si prūsiskan.

Sta ast dabber aīnan zāngan, kāi tūls zmānes waitjālai prūsiskai, kāi mes turīlimai dabber tūls wisawīdiskans prūsiskans  pawīstins: prūsiskan animācijan, prūsiskan kintuppan, prūsiskan muzīkin, prūsiskans lāiskans.

Prūsiska bilā – sta ast prastan be swarewīngi!

Bilāimai prūsiskai per Gīmtas Billas dēinan

Stan rēizan per Gīmtas Billas dēinan mazīngi kirdītun arwiskai labbans prūsiskans pawīstins.

Kaddan gi ni tēr deznimai mazīngi kirdītun prūsiskan bē ni tēt deznimai mazīngi aupaltun ainuntkawīdans nawwans prōjektans prūsiskai (sklaitewīngi, kaddan mes bilāimai ezze kwalitatīwans pawīstins, kwēi prūsiskan kalsāi grazzu be tikrōmiskai), prawerru butewīngi ebzentlitun stans nawwans muzīkis prōjektans:

Dabber aīns prōjekts iz Kunnegsgarban Kellan sen dēinan Prūsa gimtā

Be dīgi āumeningi per Gīmtas Billas dēinan bēi enpeisātan H.G. Pōdēljas wērsan Labban dēinan. Wērsan skaitāi Astars Stakamesseris.