Nawwiniskai

METTELAN, SUPPINIS: mestun be suptun. Mettelas kōdai.

Ka ast Mettelan? Be kawīdans kōdans turrimai en šismu emni? Mettelan ānkstais mazēi būtwei kēsms ezze wassarinas 5 d. ērgi wassarinas wangan (anga dabber ilgais). Sta bēi sūit ilgan kērdasetrapan, kaddan zmānes turēi mattautun mettas arāikan, ebzentlintun wāras mettas wangan. Prei palīginsnan, Rōmas swentikai Terminalia pastāi swentintāi en wassarinas 23 d., ka bēi panzdauma deinā en Rōmas kalēndaras mettu. Be subs Rōmas dēiws Terminus (lat. “arāikas stabs”) ast stēisan arāikan dēiws. Skaitātun tālis →

RŪDAWAS WALINSNĀ

En 1370 m. wassarinas 17 d. (anga 18 d.) audāi si Rūdawas walinsnā. En 1369 m. Teutōnisks ōrdens izdeggina Kaūnan. Be LDK kwaitīntjai “etrātwei” turēi plannan ēitwei en Semban be izdeggintun Kunnegsgarban. LDK karjāi gūbi iz dwāi līnkjans: kunegiks Ālgirds sen swāise sūnun Jagaīlan pergūbi pra Kursjan marrjan laddan. Kunegiks Kinstuttis sen sūnan Wīdtautan gūbi pra Ranganītin. Abbai karjāi ebtīkusis si prei Rūdawas pillin. Skaitātun tālis →

Geōrgu Nesselmanu šandēinan ast 209 mettai! Emni BALTAI – 175 mettai!!!

Geōrgs Nesselmans gimma 1811 m. wassarinas 14 d. prei Ēlbingan. En 1831 m. tāns pagaūwa studītun matemātikin be deināiniskans billans en Kunnegsgarbas uniwersitātei. En 1843 m. pastāi per Kunnegsgarbas uniwersitātis profesōran. En 1845 m. tīnka tenesse dēlan “Prūsiska bilā”, en kawīdsmu tāns nadāi tērpautun termīnan baltiskas billas. Tēt, šin mettan emmens BALTAI ast jāu 175 mettans wāran!!! Skaitātun tālis →

Pakarwjas walinsnā. Giwā minisnā ezze Ērkun Māntan.

Pakarwjas walinsnā: Pakarwjas warē, warewīngi Ebwarē!

En 1261 m. raggas 22 d. audāi si Pakarwjas walinsnā. Prūsai sen Ērkun Māntan ebwarīwusis miksjans en Nātangai, prei Pakarwjas kāiman. Stesse paggan Debā Prūsiska Senskisnā spārtinusi si pa Pakarwjas wālinsnan, be wērau ērgi 1274 mettan.

En 2016 m. raggas 23 d. Undinawas (Brandenburgas) pillis etteikāsnas fōnds (swentintjai Undinawas pillis 755 m. gruntinsnan), en Pakarwjas wālinsnas laūku, statinna dēlin sen nōpeisan, kāi en stesmu deīktu wīrstats statīntan Ērkus Māntas pamīntlan (stabs sen nōpeisan). Adder stan pamīntlan ni pastāi statīntan ērgi teinū. … Skaitātun tālis

Leītawas sēims prīki pēran “Romuva”

En sēmenjas 27 d. Leītawas sēims tarēi anga prawerru pazinātun be dātun wālstis religgijas stātun pērai “Romuva”. 

Pēra “Romuva” ast bilīta per “warābaltan religgija”, sta ast ainā iz pīrmans “pagāniska perā”.

Grāudu, adder Leītawas sēims stawīdan pazināsnan ni dāi: per pazināsnan tarēi 40 streīpstai, prīki 31, be ni tarēi 15. Pirzdau tarīsnans Wilnis ērstbiskaps peisāwuns pēismen sēimas streīpstamans. 

“Romuva” prasīwusi pazināsnan beggi pragūbi jāu 25 mettai ezze enregistrācijai. Kittan rēizan tenēi wīrst mazīwusis prasītun pazināsnan pa 10 mettans.

Gaudītjai: Archeolōgai aupallusis trins VI – I mettasimtas pirzdau nūsan ēras wāisins

Archeolōgs Ēdwins Zalcmans aupalluns en Gaudītjan parku (kits emmens – Teodōras Krōnes parks), kawīds ast teinū Kunnegsgarbas delīks, trins aīstiskans wāisins. “Stan deīktan ast unikālan, kittan stawīdan en Kunnegsgarbu ni turrimai. Teinū turēimai tēr līkutans archeolōgiskans nadirīsnans be aupallusis trins wāisins en parkas centru”, – gērdaui Ē. Zalcmans.

Pirzdau karjaūsnan archeolōgai aupallusis stwen mezolītas wāisin.

Ē. Zalcmans eīskina, kāi en wārans kērdans stwen tekka appi be bēi spārts brewīngi organizītun stwen wāisins.  Tēt dīgi Gaudītjai ast ēst prei subban wāran Prēigaras appis waggan, kawīda teinū iznīkusi.

Archeolōgs … Skaitātun tālis