Pakarwjas walinsnā. Giwā minisnā ezze Ērkun Māntan.

Pakarwjas walinsnā: Pakarwjas warē, warewīngi Ebwarē!

En 1261 m. raggas 22 d. audāi si Pakarwjas walinsnā. Prūsai sen Ērkun Māntan ebwarīwusis miksjans en Nātangai, prei Pakarwjas kāiman. Stesse paggan Debā Prūsiska Senskisnā spārtinusi si pa Pakarwjas wālinsnan, be wērau ērgi 1274 mettan.

En 2016 m. raggas 23 d. Undinawas (Brandenburgas) pillis etteikāsnas fōnds (swentintjai Undinawas pillis 755 m. gruntinsnan), en Pakarwjas wālinsnas laūku, statinna dēlin sen nōpeisan, kāi en stesmu deīktu wīrstats statīntan Ērkus Māntas pamīntlan (stabs sen nōpeisan). Adder stan pamīntlan ni pastāi statīntan ērgi teinū.

En Pakarwjas wālinsnas laūku 2016 m. raggas 23 d.

Pamintlāi Ērku Māntu.

Pa legēndan, Ōrdenas wāldwikas ergalīnusis Ērkun Māntan en 1273 mettan. Adder sta mazzi būtwei ast tēr Ordenas ermērisnas.

Ergalīnts Ērks Mānts

Mēri di ezze dwāi Ērkus Māntas gallas deīktans.

  1. Pirman gallas deīktan:

Mantagārbs prei Nerwikketan (Nadrāuwa). Stwen na Mantagārbjas āugarbjan en 1993 m. sēmenjas 24 d. pastāi etwertan pamīntlan Ērku Māntu – „Senkīrsts angzdris“, architekts – Jōns Wasmans.

Ērkus Māntas pamīntlas etwersenis, Mantagārbs prei Nerwikketan
„Senkīrsts angzdris“, Mantagārbs prei Nerwikketan
“Ērks Mānts. Iz Nātangan. Karjawediks stesses prūsiskas senskīsnas prīki teutōnans (1260-1274). Pastāi ergalīnts stwi na Mantagārban en 1273 mettu”.
Tautāspawida en Mantagārban sen Senkīstan angzdrjan

Adder 1994 m. līpas 26 d. administrācija āupausinusi stan pamīntlan.

“Etkūmps galinna di angzdrjan. Pamīntlan pastāi graūstan.”

En Mantagārbas pamīntlas deīktan dabber teinū perēit be perjāt zmānes, deggina stwen liktins be paminijja Debban Karjawedikkan Ērkun Māntan. Pamīntlas grunts palikka be zmānes gērba gērbans, ikāigi subs Senkīrsts Angzdris dabber tēnti astits en ainuntkawīdsmu Instrāpilis rūsju.

Mantagārbas pamīntlas deīktan teinū

2. Āntran gallas deīktan:

Mantītjai (Nātanga). Stabalaūkas Ērkus Māntas skūlis direktōrs Jerzy Necio kwaitēi zēistun pamīntlan en Mantītjamans, mērintjai Mānts aulaūwats en deīktu kwei tāns mazēi gīmtwei. Adder en 2006 mettan Ērkus Māntas pamīntlan (stabbiskan skrittan) zēidusis en Lēcbargu.

Ērkus Māntas pamīntlan en Lēcbargu
Ērkus Māntas skūli en Stabalaūku

Deiktāi zūrgi Stabalāukan, seitāi sen Ērkun Māntan:

https://gorowoilaweckie.eu/turystyka/szlaki-turystycne

Tēt dīgi Ērkus Māntas pamīntlan statīnusis en Mēmelei en 1983 m. spallinas 28 d., skulptōrs Wīdtauts Mačuika. Pamīntlan stalāi en gatwei, kawīda pastāi pabilitā Montes gatwi en 1945 mettan, adder en 1980 mettan pabilitā kāigi Ērkus Māntas gatwi.

Ērkus Māntas pamīntlan en Mēmelei, en Ērkus Māntas gatwei

En 2007 skulptōrs Arwids Ališanka ebwarīwuns kōnkursan be pagaūwuns zēistun Ērkus Māntas skulptūrin per Leītawiskan konsulātan en Kunnegsgarbu, adder stan dēlan ni pastāi wangīntan.

Arwidas Ališankas pamīntlas Ērku Māntu prōjektan per Kunnegsgarban

Ērks Mānts en literatūrei

Ezze Ērkun Māntan pastāi papeisatāi delli rōmanai be dramāi miksiskai be leītawiskai:

1865 A. Heinrich. Herkus Monte. Aus Altpreussens Vergangenheit. Mohrungen

1840 Franz Lubojatzky, Herkus Monte. Historische Erzählung aus der letzten Hälfte des dreizehnten Jahrhunderts, Marburg

1893 Julius Wilhelm Otto Richter. Heinrich Monte Vaterländisches Trauerspiel in fünf Akten nach der gleichnamigen geschichtlichen Erzählung von Professor Dr. J.W. Otto Richter, Hannover

1912 Adam Joseph Cüppers. Herkus Monte. Geschichtliche Erzählung aus der Zeit der Eroberung Preußens durch den Deutschen Orden, Köln

1916 Max Worgitzki. Hercus Monte. Schauspiel in 3 Aufzügen, Leipzig

1934 Felix Arvydas. Der litauische Nationalheld der Natanger Heinrich Monte, Führer des grossen Aufstandes gegen den Kreuzritterorden, Memel

1936 Graf von Botho Heinrich Keyserlingk. Monte: der Rebell: Aufstand in Preußen um 1260, Görlitz

1937 Graf von Botho Heinrich Keyserlingk. Sukilėlis Montė“ (vertė Leopoldas Daukša), Kaunas

1937 Graf von Botho Heinrich Keyserlingk (Tulkojis Jānis Cimmermanis, Gaviļa Visvaldis). Vadonis Munte; senprūs̆u sacels̆anās ap 1260. gadu, Rīga

1937 Rolf Lauckner. Herkus Monte und der Ritter Hirzhals, Tragödie, Stuttgart

1938 Martha Springborn. Paskutinis prūsų sukilėlis, Chikago

1957 Juozas Grušas. Herkus Mantas, Kaunas

2011 Claudius Crönert. Die Herren der Schwerter, Berlin

1938 Martha Springborn. Paskutinis prūsų sukilėlis
Bōtas Kēizerlingas kaps en Kisinnjan kapurnai, Mēmelis skrits

Kintuppai

Turrimai tēi aīnan kintuppan ērgi teinū. Sta ast „Ērks Mānts“ 1972 m., režisōrs Marijōns Geidrīs.

Ērkus Māntas kintuppas wirsellis
kadrai iz “Ērks Mānts” kintuppan
Mānts en Rāmawai
Dekorācijas per “Ērks Mānts” kintuppan

Per šin kintuppan kompōnists Gēidris Kuprewičs bēi peisāwuns muzīkin.

Adder en 1997 m. peisāwuns ōperan „Prūsai“.

Operas “Prūsai” wirsellis
Ōpera “Prūsai”

En teāterju spektklis „ Ērks Mānts“ waidīnts en 1957 mettan en Kaūnu.

Kaūnas teāteris “Ērks Mānts” 1957 m.

Ast dīgi delli Ērkus Māntas „pōrtretai“:

Artūrs Slapšīs

A. Každailis