Blōgas archīwan

METTELAN

METTELAN ast kēsms kaddan audāst si Mettas Wangā en Mettas Kellu. Zmānes dīgi papresta stan ikāigi kerdā, kaddan METTA di wārans pawīstins en pannu  – deggina Māran, be tēt gunna zēiman, Wāran Mettan.

En wārans kērdans Mettelan bēi kērdasetrapan, kawīdan pagaūwa si ezze Pussizeimai (wassarinas 2 d.) be wērau zūrgi trins sawaītins.

Mettelas zentlan en dāngu ast Āntars Mālds Mēniks pa Kalēndans.

Mettelan ast dīgi Pannus transfōrmācija. En wassarinas 5 d. swarewīngis aspekts ast Aukliptan (pōzemiskan) Pannu – Gabbita. En Mettelas kērdasetrapan stas pirmaisis Aukliptas Pannus aspekts transfōrmijja … Skaitātun tālis

Naws pints pa Wāran Rossgartenas kīrkis kapurnan

En deīktu kwei ānkstais en Kunnegsgarbu bēi Warā Rossgartenas kīrki tēnti zēidja di nawwan pintin, kawīds turri sendātun nawwan tiltan kīrsa Prēigaran be Krāntas alējan. Enkaptāi na šan kapurnan ni pastāi izweztāi en kittan deīktan. Stesse paggan tēnti mazīngi widātun kērpetiтs be wārans zārkans kwei pastāi kaptan sen ekskawatōrans.

En šismu deīktu ānkstais bēi swents aps, iz kawīdan zmānes immi undan ārstitun si.

Izrēizan prei abbans buttans, prei kaīrai bēi Sakakāimas kīrki.

Pirzdau delli mettans nitāli ezze šismu deīktu (prei nawwan … Skaitātun tālis

Wijōlikas gārbs: giwē na kapurnan

Wijōlikas gārbs: kāigi sta bēi ānkstais – pāustan meddjan be kapurna kaptā en sowētiskans kērdans.

Pastippan zēiman na wāran Wijōlikas garban (na kawīdan tēnti aūga meddjan) en Kunnegsgarbu kliptinai ēit ainuntkawīdai kapsenjai be kitāi delāi. Stwen dēlai brendī tekniki. Be nika ni bēi waīstan ka audāst si. Tēr niwārai pagaūwa si karwaūkai en awīzimans – ikāigi ainunts nilegālai kāupuns meddjan stwen en Kunnegsgarbas cēntru be kwaitēi āupausintun meddjan be zēistun elītiskans buttans.

Karwaūku erlāngus, pastāi waistā naujā informācija ikāigi meddjan ni wīrst āupausinus, adder tēr … Skaitātun tālis

En Kunnegsgarbu grudda “Berlīnas” tiltan

 2015 m. raggas 13 d. en Kunnegsgarbu grudda wāran “Berlīnas” tiltan, sēntjan kīrsa Prēigaras appin, en Kunnegsgarbas deinammans. Tētet, 6 zmānes sen teknikin krūwa ezze 15 m. aūktu: 4 aulaūwusis, 2 eizwintāi. Stāi dēlinikai bandāi āupausintun wāran tiltan.

Tiltan pastāi zeistān en 1938 m. be en 1945 m. pastāi spragīntan. En 1963 m. delīkiskai etteikātan. Tēnti pastānja planītan zēistun nawwan tiltan na stan subban deīktan.

Wāran “Berlīnas” tiltan, tēt dīgi “Berlīnas” pints en nawwans kērdans bēi retawīngi deīktan sēitan sen mīstiskans gērbans. Semāntiki: deināi be chtōnisks līnkis (pints … Skaitātun tālis

Lāutas Pilligarbs: welsipēdai en archeolōgijas deīktu

Rikīwisks pilligarbs sēnts na Lāutas azzaras krāntan tēnti wīrta en poligōnan stēisan welsipēdenikan. Stwi pastāi zēistāi tūlan tramplīnai, “zeidāi” per jāsnan, pintjai per welsipēdans be t.t. Per stan kakīnslin na galwas suppjans jāu pastāi kaptan ērgi 10-30 cm.

Jāu tūlan kwei turrimai welsipēdiskans (anga moto-) lunkjans na pilligarbans: ppw.,  en Kwēdenawai, en Platugārbu (Nātangas Rāmawa), en Nauwūzas pilligarbu, adder stwi en Lāutas pilligarbu, sta arwiskai segēi debīkan engnessenjan – en pilligarbu ast zūrgi 40 – 50 welsipēdiskans objēktans. Mazīngi preistatīntun si, kāi en Kunnegsgarbu ast … Skaitātun tālis

“Wandalismas” kliptan

Sakkjas 2 d. en Kunnegsgarbu prei Merūnas dwarran kīrsnan automōbiljan BMW sirzdau dēinan jāja spārts dīwai, izjāja iz pintin be enjāja en pamīntlan stēisan mackāliskan karjaūsnikan (stwen enkaptāi delli mackāliskai karjaūsnikai). Tēt ēst pastippan pamīntlan teinū pastāi pernaikīntan – krūwa stabāi sen emnins, lemtan garrjan.

Spārts simbōliskai segītan. Ikāigi aulemtā waīstis iz Merūnas dwarran. Spārtiskan, kawīdan mazzi pernaikīntun mackāliskan okupācijan. Simbōliska segisnā. Adder kliptan – ka reālai audāst si šandēinan prei niwidamīnan Merūnas dwarran.

En Kunnegsgarbas lastādijai aupaltan 14 mts. buttan

Tīgelisks tals sen pelannan be kannawin

K. Skworcōwas wedāntjai, en 2013 m. daggan be assanin, ēit archeolōgiskai kapsenjai en Kunnegsgarbas lastādijai. Stwi aupaltan 14 mettasimtas buttan. Buttas zeidāi ast iz sakstans. En buttas sirdu ast deīktan, grīnstan sen tīgelins. Gadāi di, kāi stwi bēi stabnī anga pelanna. Šandēinan sta perwaidinna si ikāigi deīktan per apperans. Dabber ast kittan deīktan per dēlasnan sen pannu – stwen mazīlai būtwei kammins. Buttas ljūdis turēi līkutan dēlawan en swāise buttu, kwei tāns dēlawuns sen gelzan. Aupaltas dīgi gelzas … Skaitātun tālis

Kaulāins kriwwis wirsellis

Krēiwiska awīzi “Swāiksta” http://svajksta.by/?p=7158 pawakēi, kāi en Sowētas kērdans aupaltā kaulāina dēiwas figūri, tēnti “laukijja” sebbei nawwan ljūdjan. Palīgu, kāi stāi figūri bēi kriwwis wersellis. Bēi aupaltan en Nalībokas meddju http://en.wikipedia.org/wiki/Naliboki_forest

Zmanēntjai, kawīdai aupallusis stan dēiwas figūrin, bēi deggusis en swāise buttu. Zmōi, kawīds gaūwa stan figūrin pirzdau 20 mettans, tēnti jāu spārtai sērga, be tūls ni mazzi dātun swāise energījan naseīlju, kawīds buwinna en figūrei. Stesse paggan tāns tēnti laukijja nawwan ljūdjan per stan naseīljan. Kwaitēi perdātun din per debīkans penningans – ārstitun si.

Mēri di, kāi stāi … Skaitātun tālis

Pratennjas be Wīdawutjas weldisnā

Kulakōws eīskina, kāi Skworcōws astits “kīrsns archeōlogs”

En 2012 m. Kunnegsgarbas archeōlogs K. Skworcōws sen pōlicajas inspektōran izjāja ebdirītun Kunnegsgarbas ebzūrgiskans be serrēptun kwei audāst si nilegālai kapsenjai. En Nātangai, nitāli ezze deīktu kwei ānkstais bēi zināts kāims Pakarwis, tenēi niggeistai enwidāi nawwan nilegālan karjēras dubbin. Bēi widātan, kāi pirzdau delli stūndins stwi dēlawuns ekskawatōrs sen kraulawāgenan. Be entikriskai na dubbis wirselljan lanzēi warāi kapurniskai pādai be kittan kapurniskan inwentāran. Staddan archeōlogs jāja pa slaīdans kwei aujāja kraulawāgens sen zemmin iz dubbin. Prajāntjai zūrgi aīnan kilōmetran tenēi … Skaitātun tālis

Spīli ezze “baltans” be “waīdilans” anga nawwas intrīgas sen “baltiskans kriwūlins”

J. Trinkūns wākaui jātwei en Krazjans

En 2012 m. Jōns Trinkūns pawakēi, kāi tirtī “Kruwūli” turri preipaltwei en 2013 sēmenjas mēnsjan en Punsku, en Pēterjas Lukošewičas pillei. Adder niwārai jāu pastāi zinātan, kāi Trinkūns anga leītawiska “Romuva” widāntjai, kāi tenēi stwen ni wīrst būwusis per kunnegans, niggeistai pawakīwusis, kāi tirtī “Kruwūli” wīrst preipallusi en Zemāitijai, en mēstu Kražiai. Kawīdan tikslan? Kasse paggan leītawiska “Romuva” ni mazīlai justun sin per kunnegans prei Pēterjan Lukošewičan kāigi sta bēi ānkstais? Beggi šin rēizan stwen en Punsku wīrst … Skaitātun tālis