Arkīws stēisan tēgan: archeolōgija

En Kunnegsgarbas lastādijai aupaltan 14 mts. buttan

Tīgelisks tals sen pelannan be kannawin

K. Skworcōwas wedāntjai, en 2013 m. daggan be assanin, ēit archeolōgiskai kapsenjai en Kunnegsgarbas lastādijai. Stwi aupaltan 14 mettasimtas buttan. Buttas zeidāi ast iz sakstans. En buttas sirdu ast deīktan, grīnstan sen tīgelins. Gadāi di, kāi stwi bēi stabnī anga pelanna. Šandēinan sta perwaidinna si ikāigi deīktan per apperans. Dabber ast kittan deīktan per dēlasnan sen pannu – stwen mazīlai būtwei kammins. Buttas ljūdis turēi līkutan dēlawan en swāise buttu, kwei tāns dēlawuns sen gelzan. Aupaltas dīgi gelzas … Skaitātun tālis

Kaulāins kriwwis wirsellis

Krēiwiska awīzi “Swāiksta” http://svajksta.by/?p=7158 pawakēi, kāi en Sowētas kērdans aupaltā kaulāina dēiwas figūri, tēnti “laukijja” sebbei nawwan ljūdjan. Palīgu, kāi stāi figūri bēi kriwwis wersellis. Bēi aupaltan en Nalībokas meddju http://en.wikipedia.org/wiki/Naliboki_forest

Zmanēntjai, kawīdai aupallusis stan dēiwas figūrin, bēi deggusis en swāise buttu. Zmōi, kawīds gaūwa stan figūrin pirzdau 20 mettans, tēnti jāu spārtai sērga, be tūls ni mazzi dātun swāise energījan naseīlju, kawīds buwinna en figūrei. Stesse paggan tāns tēnti laukijja nawwan ljūdjan per stan naseīljan. Kwaitēi perdātun din per debīkans penningans – ārstitun si.

Mēri di, kāi stāi … Skaitātun tālis

Warnikāimas archeolōgijas pamīntlu trinja wārgan

En Warnikāimu, archeolōgijas pamīntlu VI mts. pirzdau nūse ēran, kapsenis segītan pra Kulakōwan pērnai, daggan-assanin, pawērptan sklāits supsenjan. Sta ast stūrnawa kūmpinsna en archeolōgijas dēlu.

En auīmsenjamans mazīngi widātun kāi mūrs ast widātan be subs kapsenis ast pawērptan. Na pamīntlan gēidja zemmis irsna. Sta ast dīgi wilts per “kīrsnans acheolōgans”. Zmānes bilāi, kāi mazīngi stas kapsenis pastāi pawērptan, beggi sillinan bēi nimazīngi tērpautun gratin dellas spārtan — skūlanikans iz taūwaisins kāimans.

Peisāli jāu pastāi autengīntan N. Makarōwu, Zinānis Maskōwitiskas Akadēmijas Archeolōgijas institutas direktōru.

Skaitātun tālis

Pratennjas be Wīdawutjas weldisnā

Kulakōws eīskina, kāi Skworcōws astits “kīrsns archeōlogs”

En 2012 m. Kunnegsgarbas archeōlogs K. Skworcōws sen pōlicajas inspektōran izjāja ebdirītun Kunnegsgarbas ebzūrgiskans be serrēptun kwei audāst si nilegālai kapsenjai. En Nātangai, nitāli ezze deīktu kwei ānkstais bēi zināts kāims Pakarwis, tenēi niggeistai enwidāi nawwan nilegālan karjēras dubbin. Bēi widātan, kāi pirzdau delli stūndins stwi dēlawuns ekskawatōrs sen kraulawāgenan. Be entikriskai na dubbis wirselljan lanzēi warāi kapurniskai pādai be kittan kapurniskan inwentāran. Staddan archeōlogs jāja pa slaīdans kwei aujāja kraulawāgens sen zemmin iz dubbin. Prajāntjai zūrgi aīnan kilōmetran tenēi … Skaitātun tālis

Ōficialai archeōlogai ni sklaitīna si ezze kirsnammans

Stawīda prūsiska sirablawīngi bilīka pastāi perdātan en aīnasmu fōran en Belgorodas skrittu en Mackālijai.

Tēt gērdau profesōrs W. Kulakōws, Archeolōgijas institūtas Baltiskas ekpedīcijas stesses Maskōwitiskan zinānis akadēmijan auktimmis, waitjāntjai en Kunnegsgarbas diskusiōniskasmu klubban “Istōrija — Ekolōgija — Zināni”.

Tāns kritizīwuns Zinānis centras galwas ekspērtan pa ebsergīsnan stēisan pamīntlans en Kunnegsrgarbas skrittei, kawīds pragaūwa tēr teinū etdātun swāise aupallins stesse 2003m. Stas ekspērts etdāwuns tēr gelzan be brōnzin.

Kulakōws waidīna aupallin stēisan “kīrsnans” archeolōgans

Kaptajs etdāi en muzējan unikālan wīriskan prēipirstan stesse 3 mts. pīrzdau nūsan … Skaitātun tālis