Blōgas archīwan

AUPALTAS NAWWAS PAWĪSTIS IZ PRATENNJAS BE WĪDAWUTJAS KĒRDAN

Pirzdau delli mettans en Lēnis māteris (est. Lääne maakond) Ullastis kāimu wīrs aupalluns saggan en swāise padwarrju. Pērnai stas wīrs etdāi din archeolōgamans. Sags pateikāts iz aūsintan brōnzin. Na saggan pastāi etwaidintāi ketturjai zwērjai, sendēntjai swastikan. Tallinas archeolōgs Mauri Kiudsoo gadāi, kāi mazīngi datītun stan saggan ezze 550 ērgi 600 m. Tāns mēri, kāi pirzdau 1400 mettans en stesmu deīktu, kwēi sags pastāi aupalts, bēi jūrjas krānts (teinū ērgi jūrjan ast zūrgi aīnan kilōmetran) be stwen bēits āustjan per laīwans. Skaitātun tālis →

MJR XX: PERKŪNS BE KRŪWUNS ANZANS

         Dwidesīmtas MJR (“Mēnikas Kirsnaraggjas“) festawālajas tēman ast Perkūns. Stesse paggan per stan dēlagan kunsteniks Kinstuttis Balčikōnis bēi glaubāwuns bildjan sen Perkūnan. Stan bildjan plannawusis kabīntun en festiwāljas sallai na lemtan anzanan, kawīdan kadāi trīnkuns Perkūns. Adder audāi si stawīds māgisks prēipalis. Skāutai tēr kabīnusis stan bildjan sen Perkūnan, be pa delli sekūndins pussi anzanas krūwa en zemmin. Tētet simbōliskai Perkūns trīnkuns stan anzanan āntran rēizan en festiwāljas kēsman. Wēlais bildjān kabīnusis nitāli ezze galwas ālku – prei Krēiwan Anzanan sirzdau adlins.

Šin … Skaitātun tālis

Zināniskai nawwiniskai ezze prūsiskan billan

Ezze prūsiskan billan tēnti rettai kas peisāi. Wilnis uniwersitātis Wīdtauts Rinkewičs niwārai bēi peisāwuns miksiskai swāise nawwan lāiskan “Waraprūsiskan” ezze prūsiskas billas istōrijan, dialektans be grammatikin, kawīds teinū jāu pastāi perlazīnts en Mikskātautai.

http://www.baar-verlag.com/Buecher/Altpreussisch.html

Pirzdau dwāi mettans pastāi perlazīnts en Wilnei tenesse lāisks en leītawiskai billai “Prūsistikas gruntai”, kawīdse ēnturs ast palīgus panzdaumasmu lāisku “Waraprūsiskan“. Madlimai skaitātun be enlaukītun din, beggi stas lāisks ast pawīrpai preiēimins stwi:

http://www.esparama.lt/documents/10157/490675/2015_Prusistikos_pagrindai.pdf/03763715-5de6-4617-ac8c-e1c6a3720e3c

 

 

Wassarinas 16 d. Prūsisks lisks

Pirzdau 9 mettans en 2007 wassarinas 16 d. audāi si prūsisks lisks en Pakalnei (prei Rusnin).

Mēmelis appi

Plaūdan prei Rusnin

Pints en Rusnin: plūjamai…

Pōets prei appin

Jāmai pa laddan

Jāmai pa laddan

Pa laddan

Jāmai sen wilkikan pra plaūdan

Prūsiska konferencija – zmānes iz kursjans

Skaitātun tālis

Pakarwjas wālinsnas pamīntlan

Pirzdau 755 mettans en 1261 m. raggas 22 d. audāi si Pakarwjas walinsnā.

Archeolōgs K. Skworcōws nadāi dētun Pakarwjas wālinsnas pamīnlan en laūku nitāli ezze Pakarwju. Undenawapilis (Brandenburgas) fōnds “Slaīds” kwaitēi izpilnintun stan prātin.

En 2016 m. raggas 23 d. en Pakarwjas wālinsnas laūku senrīnka si fōndas “Slaīds” pertreppenikai, kawīdai dēja dēlin sen nōpeisan ezze Pakarwjas wālinsnan be Ērkun Māntan. En 2016 m. daggan tenēi plannaui dētun na stan deīktan pamīntlan – debīkan stabban sen nōpeisan ezze šin audāsenjan. Nadruwēimai, kāi na stabban nōpeisan pastālai peisātan dīgi prūsiskai.

Skaitātun tālis

Pēteris Turnaws. “Atonaige”, XV mts. prūsisks wērss

Glabbis

Prūsiska Rāmawas Uniwersitāti

En 2013 m. Steffens Kessleris (Greifswalds) be Steffens Mōsmans (Mančesteris) en latīniskasmu Pāulis Wenecijīnas traktātu Logica parva aupallusis be preistatinnusis zinānikamans nawwan prūsiskan nōpeisan, peisātan en 1440 m.

Miksis Petrus Wickerau aupeisāwuns traktātas āupeisan en Krētai en 1440 m.

Ānkstais stan prūsiskan nōpeisan mazēi preipeisātun prūss Pēteris Turnaws (iz Talkemītan en Wārmai), kawīds bēi en Krētai en 1422 m. be aupeisāwuns stan traktātan pirzdau stan Petrun Wickerau.

Kaddan gi Kessleris be Mōsmans bandāi eīskintun be talkautun stan tekstan kāigi leītawiskan, be panzdau … Skaitātun tālis

Assanis Līgjas

Ebkaīlinimai en Assanis Līgjas dēinan!

Šandēinan ast māgiska deinā – praēisenis iz daggan en zēiman. Dīgi šandēinan ast sirzdas deīktan sirzdau Saūlis Timran (sillinas 13 d.) be Mēnikas Timran (sillinas 28 d.), kaddan ast mazīngi māgiskai endēlintun Dalljas Aulemtans pawīstins. Pakīwingiskan be sklāitewingiskan meditācijan Jūmans šandēinan!

Ezze šissei dēinai pagaūnja si Kurkas kēsms. En pagaūsenju sta bēi galwas dēiwibi-deiwāitjan. Raggan deiwāitjan, sēitan sen Mēnikas spārtiskan. Wēlais Kurka wīrta en kurkan – panzdaumanins arrjans en laūku, kwei kleppa si āustas be gīwatas astis.

Swents Aps en Kunnegsgarbas Rossgartenu

Deīktan kwei bēi Swentas Appus būrwalks

Rossgartenas Swents Aps ast aīnan deīktan iz Kunnegsgarbas sakrālan geōgrafijan. Rossgartens ast Kunnegsgarbas regiōni, paminīta ezze 14 mts., kawīda en pagaūsenju bēi pastī per zirgans.

Kaspars Štains ebpeisāi Rōssgartenas ebzūrgiskans zūrgi 1640 mettan. Be stwen paminijja Swentan Appun (der heilige Brunnen) en kawīdsmu wisaddan bēi saltan be skīstan undan. Stas Swents Aps bēi en deināmans ezze Wārai Rossgartenas kīrkei – en Rossgartenas kīrkis gatwis wangai. Tālis en dēinans per Appun pagaūwa jāu “Ercōgas laūks” (Herzogs Acker). En stesmu deīktu, … Skaitātun tālis

Wāras Rossgartenas kīrkis kapurna

Wāras Rossgartenas kīrkis kapurnas deīktan tēnti

Dīnkun archeōlogu Kōnstantinu Skworcōwu per meddjagan ezze Wāras Rossgartenas kīrkis kapurnan. Kāigi jāu bēi bilītan tēnti na kapurnas deīkatan audāst si nawwas pintis zeisnā. Pirzdau pagaūwinjai zēisnas dēlans ainunts iz archolōgans dāi peisālin, kāi en stessmu deīktu ni ast nika istōriskan, adder ekskawatōramans kapāntjai, enwaidinna si, kāi stwen ast zārkai sen enkaptans.

Jōhans Foigts, istōriniks

Stesse paggan ast interessanti waīstun kas iz Kunnegsgarbas buwītajans enkapts en šissei kapurnai. Wissan pirman, stwi en Wāras Rossgartenas kīrkis kapurnai ēnkapts … Skaitātun tālis