Sallaws. Zēimas pagaūsenis. Kalēndas.

Wāriks. Debs Tāws. Ezze sallawas 6 dēinai pa pajuksman zmānes pagaūnja bilītun ezze Wārikan. Sta ast Nikls pa mōdernan (krikstjāniskan) wersijan, anga pa prūsiskan pajuksman – sta ast dēiws Patals, kawīds jāu izēit neikaūtwei pa swētan. Mazzi būtwei, stas Wāriks ast dīgi Kaūks – sta ast kerdā, kaddan jāu labbai wīdimai Kaūkan-Oriōnan en dāngu zūrgi pussinaktin (en Kalēndans Oriōns stalāi ukka līgjais be ukka aūktais en dāngu). Be šī kerdā mazīlai dīgi būtwei: Patalinnis anga Kaukinnis.

Iz kalēndiskans grēmans waīdimai, kāi tāns ast pērgims, kasmu prawerru apperautun zirnins, sēmenins, be tēt enēitwei en Tāwas Dwaran, be tāns aupēda en meddjan prei swētas garrjan:

Ai tāns aupēda
En zalljan meddjan
Ai Kalēnda, Kalēnda
 
Ai tāns sadinna
Prei skāberwikan
Ai Kalēnda, Kalēnda
 
Ai tāns ebsuppi
Sen aūsan sirablan
Ai Kalēnda, Kalēnda

En kitsei grēmai mergā bēga basā pa snāigan izpilnintun māgiskans endāsnans, be ēntjai pa tiltan ebtīnka Tāwan. Tētet enēit en kittan swētan, kwei gaūnja etrāsenjans na wissans prasīsenjans.

Tāwas dwarran mazīngi widātun pjaūnintjai adlis anga pjāusis wirselljan.

Prei Tāwas dwarran (Debs Tāws ast dīgi Tistīs en grēmamans) dīgi wedda zirgāi. Maldūns turri pattintun Debbas Tāwas dukterin – kittas swētas mārtjan, anga martī pattina kittas swētas wīran.

Kwei zirgan bēgtan
Stwen rassas krūtan
 
Be preibēgusis
Tistijjas dwarrins
Zirgs ast uniwersāls (īr kōsmisks) simbōls, paustā warē, māgisks agēnts, sēits kāigi sen dāngus/saūlis sfēran, tēt dīgi sen zemmawan swētan, sen stēisan dēiwan waīstins per zmānins, tēt dīgi sen zmānes dalljan.

Zirgan deinā. Sallawas 6 d. ast stēisan zirgan deinā. Anga dīgi Aswinnis. Na kittan līgmenin mazīngi mēritwei, kāi ezze šissei kērdai Wāriks ast Dēiws Ukapirms (kāigi dāngus swāikstas astis), kawīds jāt sen gaīlan (dīgi swāikstas simbōlan) zirgan. Stesse paggan sta mazīlai būtwei kēsms gadātun be burtwei pra gaīlan zirgan. Zirgs izpilnina Dēiwas/steisan Dēiwan kwāitan be pawakēi zmānentis dalljan.

Dēiws Ukapirms jāt sen gaīlan zirgan. Jēkabs Bīne, 1932 m.

Dalljas zirgs. Arturs Baumanis. Na stan gaīlan zirgan sīnda niwīdamins per zmānins Dēiws, kawīds aulemja dalljan: anga krikstjānisks minks turri būtwei apperauts anga ni. Zmānes nadirēi sen kawīdan naggin zirgs pratreplai kīrsa kelljan – sen kāiran anga sen tikran. Ik sen kāiran, staddan minkas daljā ast giwītwei, ik sen tikran, staddan minku pastāi aulemtan aulaūtwei.

Mazzi būtwei, en wārans kērdan en sallawas mēnsin prūsai apperawusis zirgans. Ezze stan nientikriskai etminijja gerbā “prūss Dargs be gaīls zirgs”. Sta mazīlai būtwei ka nika palīgu īndiskai “Aswamedjānei” (aśvamedhá) anga dāinamans, kawīdans Wulfsnans widāi en Prūsai (en Paguddei) zūrgi 890 m.: nigīwas zmānentis labban pastāi delītan en 5 anga 6 delīkans (ikāigi māgisks mettas gīrbis) be izlaīstan pra zirgan kīnan, kawīdses simbōlan ast praēisenis iz wāran mettan en Nawwan mettan – wāran mettan (wāran labban) turri būtwei pastippai izlaīstan be perlaīstan nawwasmu ljūdju, kāi mazīlai pagaūtun si Nawwan Mettan.

Dwāi gailāi zirgāi dwīnjai, sen wāpans glaubatāi na balgnan, 11-12 mettasiman, Semba (1,5 km ērgi Pabētjans). Stēisan zirgan pāran ast nawwas mettas arāiks. Aīns zirgs (prei kāirai) ast wāran mettan be pastānja apperauts. Tēnka tenesse kraujā. Audāst si Wirsnā. Tāns perlaīdja swāise spārtin be wārin Nawwasmu Mettu – zirgu prei tikrai. Sirzdau zirgans ast niwaīsts Dēiws – Wāriks, Ukapirms, Patals, Kaūks. Kīrsa eraīnan zirgan turrimai 4 kāisnins, plus subs Dēiws būlai newīnts “kāisnis”. Be subs Kaūks ast Wāras-Nawwas Mettas arāiks.


Dwāi gailāi zirgāi dwīnjai sen niwaīstan dēiwan sirzdau dins iz Prūsas ērbin.


Dwāi zirgāi wezza Saūlin pa Saūlis pintin en dāngu. Glaubātan na urnin. Grābaws, 6 mts.


Tradīciskai Mettan be Mettas Kellan pastāi delītan en 6 delīkans (6 punktai en orizōnti) pa Saūlis pintin en dāngu. En īndiskai “aswamedjānei” pastāi apperauts zirgs, kawīdsmu jāu ast 24 mettans, 2 + 4 = 6.

6 mettas delīkai
6 mettas delīkai pa Saūlis pintin. Mettas Saūlis kōds.
Kāris ast palīgus 6 mettas delīkamans, ikāigi bittis turri Mettas Saūlis kōdan. Bittis skrāida sirzdau swētans be dīgi mazzi pawakītun kittas swētas waīstins.

Zirgāi be kīrsns gertis. Tētet en sallawas sirdan mes dīnkawimai zirgammans. Buttas ljūdis dāst zirgu tūlan wizzins sen kīrsnas gertjas krāujan. Stas gertis turri būtwei kīrsns be sen 9 kāisnins (ikāigi Ragīngis Newineraggis be Prūsas Braīdjas rags). Zentli, jāu pagaūwa si skerstuwwis.

Kīrsns gertis sen 9 kāisnins (en izarwisku gertis turri 4 – 7 kāisnins) pastāi apperats en zirgan dēinan. Mazīngi mēritwei, kāi tāns ast stesse niwaīstas dēiwas simbōls, kawīds ast sirzdau dwāi dwīnjans, sirzdau dwāi zirgans.

Skerstuwwis (pekkus pjaūsna). Pjaūtun nōmaitan walnan en pilnibin anga pirzdau pilnibin. Pa skjāuris kassan gadāi di ezze winnan en zēiman anga ezze pastippan mettan – ik kassas pagaūsenis ast stārs, staddan pirmā zēimas pussis ast saltā.

En rēizans pa Skerstuwwjan zmānes tērpawusis skjāuris galwan per swāise kalēndiskan stallan en Kaūkas bētan. Iz gērbans ezze kalēndiskan naktin mes waīdimai, kāi en stan naktin zmānes mazzi kirdītun kāigi zwērjai bilāi. Tēt skjāuris galwa na kalēndiskan stallan ast ikāigi Kaūkas Patallas austā, pra kawīdan zmānes mazzi gaūtun waīstins iz wēlins, dīgi iz dēiwans.

Skjāuri ast wēisjawingiskas be gīwatas energījas simbōlan. Pjaūtas skjāuris galwā en rēizans ast subba Kalēnda, etskīwusi Saūli anga Saūlis energījas pannu. Kasse paggan? Pagaūnintjai swiltun pjaūtan skjāurin zmānes en rēizan wīda, kāi tenā “etskīt” be bēga ēmperi sen degāntjans salmans be tēt mazzi deggintun buttan, stesse paggan pjāunja di skjāurins zūrgi dwāi sawaītins pirzdau Kalēndans.

Mazīngi preistatīntun si, kāigi nigiwā skjāuri, ebwijatā sen degāntjans salmans, niggeistai “etskīt” be bēga pa pintin, pa snāigan be laddan tēt kāigi Saūli jāu bēi nigiwā, adder etkūmps pagaūwa jātwei pa swāise dāngus pintin.

Mazīngi mēritwei, kāi simbōliskai skjāuris kērmens ast kalēndiskas saūlis “kalūza”, iz kawīdan prawerru pawīrpintun Saūlin be Saūlis pannu.

Kaūks (Kaūkars) en Kalēndans. Zūrgi Kalēndans Kaūks-Oriōns “stalāi” ukka aūktais be ukka līgjais en dāngu. Sta ast tenesse kēsms izpilnintun swāise Dēlan: izrankītun, pawīrpintun Saūlin. Kaūku sēntjai per Utrjan (Kalwjan) en šan kērdan, tāns “kalla”-dēlbja  sen kūjan Saūlis kalūzan (?Swētas gārban), be sen kūjan kalla nawwan Saūlin. 

Tēt dīgi ast sen skjāurin. Pjaūtajs en pagaūsenju delli rēizans dēlbja skjāurin sen kūjan be tēr panzdau jāu pjaūnja din – ikāigi pawīrpina saūlin.

Kaūks kāigi sallawas zōdiakas zentlan, glaubāts na jātawiskan kārtin, Gārdins. Anga šī lauksnā ast Saūli? Mazīlai būtwei Sīriuss. Mēri di, kāi zōdiakai tikka en Babilōnu, kwei Oriōns ast Dāngus paīmens anga Arwis paīmens An (SIPA.ZI.AN.NA) – Babilōnas galwas dēiws en dāngus sfērai, kas en Babilōnas tāutaskartei stēisan lāuksnan, pastāi glaubāts ēmperi sen gertjan. Mazzi būtwei, stwi Sīrijus ast ikāigi gertis.

Na kittan līgmenin Kaūks ast Autrīmps, stalīnts en jūrjas sirdu, kas rikaūja kīrsa Wētrans be bāngans. Autrīmps turri dwāi prusnans, ka zentli – dwāi galwas wētras – labā wētra be nilabā, adder stan mōdelan ast palīgu dwīnjan zirgammans: dwīnjai be sirdau dwīnjans ast niwaīsts dēiws (stwi en sirdu ast gertis). Kaūks-gertis ast wisēisan wētran wāldniks.

Kaūks kāigi Autrīms-Bangpūtis (dīgi Wētrapats, Wētradeiws) sen KĪRSNAN GERTIN. M. Pretōriws, 17 mts.

Kīsns gertis, wētras waidīntajs

Ragīngis be gīrbis 9. Kalēndan Kaūkas bētan anga Swēntan Bētan. Ankstais na baltiskan kalēndiskan stallan bēi 9 ēdjai, gattawintāi sklāit pannus ebdēlasnan. Sta bēi zemmis labban: zirnis, semenjāi, reisāi, wēisjai, wāgas, krimmas. Wissan sta ast iz ni stēisan zmānin plattibin, adder iz pāustan plattibin, kāigi meddjan (ni iz saddan). Stan labban, šāi ēdjai ast seisnā (tiltan) sen kittan swētan, sen stēisan wēlin, pirzdaunīkan, naseīljan, dēiwan swētan. Wēlais tikka 12 ēdjai, jāu sen pannus ebdēlasnans, adder ainawīdan – ni zwēris pertiksnas.

Lapkrūtjas zentlan: Ragīngjai, Saūli, ?pilns mēniks be Lauksnā na jātawiskan kārtin, Gārdins. Ezze neolītas kērdai ragīngjai zūrgi lupkrūtjan-sallawan turēi swāise migrācijans. Stesse paggan mes teinū gremjamai: “Perbēga ragīngis newineraggis…”. Stwi sirzdau ragīngjans ast pilns mēniks. Kāigi mēri di, kāi kalēndiskan skjāurin walns pjaūtun en pilnibin.


Māgisks gīrbis 9 pergūbi iz mēnikas kalēnderan. Ainā mēnikas fāzi ast zūrgi 9 naktins, ppw., ezze pirzdau pilnibin ērgi pilnibin. 9 mēnsins/mēnikans ast ezze wassaras Līgjamans ērgi Kalēndans, ka ast arwi be gīwan Mettan, beggi 3 mēnsjai pa Kalēndans ērgi wassaras Līgjans ast neggi mettan, neggi kerdā. Tētet, perbēga Ragīngis Newineraggas zentli perbēga Mettan.

Ragīngis Newineraggis


Ragīngjas 9 ragāi. Gertjas 9 kāisnis. Izēit, kāi Kīrsns Gertis ast dīgi sēits sen Mēnikan (sen Mēnikas ciklas pagaūsenjan) be gīrbjan 9.

Pirmā mēnikas fāzi: nawwibi – pirzdau pilnibi.


Palīgintjai pirman mēnikas fāzin sen Prūsas raggan be gertjas kāisnins mazīngi widātun palīguns glāubans. Prūsas rags ast ikāigi stilizīts pirmas fazis mēniks sen kōdan 9.

Braīdjas rags, kawīds dīgi turri 9 wangans. Prūsas simbōlan.


Braīdis ast Prābutiskas simbōlan. Kalēndas ast dīgi Prābutiskan, kaddan kerdā wanginna si.

Tūlan Prūsas mestāi turēi Braīdjas simbōlikin.


Tēnti Kalēndas ast maisāli: aīnas pawīstis tikka iz mēnikas kalēndaran, kittas – iz saūlis kalēndaran. Kelli ast widātan, Kalēndas ast ni tēr Saūlis swentikai, adder dīgi Mēnikas aspekts – mazzi būtwei, stāi Wirsnā audāst si anga seitā sen mēnikas pirzdau pilnibin. Kalēndas mazīlai būtwei aulemtā swarewīngi 9 dēinan sawaīti (pa mēnikas kalēndaran), kaddan mēniks aūga ezze nawwibei ērgi pirzdau pilnibin, anga ezze pirzdau pilnibei ērgi pilnibin. Staddan na newīntan raggan audāst si Wirsnā, be kits (desīmts) rags ast jāu māldan, ka tēr teinū etteikātan, swētan.

Adder teinū en Kalēndans mes tūls dirēimai en Saūlin. Be etteikatā, gaiwintā, etskīwusi Saūli waidinna skrittan sen skrizzjan.