Prūsiska Daggas Saūlisstalisnā: Kaupāli, Krēss, Līgo.

Kaupāli (kartana) prei dwarrins

Key words: Summer Solstice, Baltic Prussian mythology, twins, Serpent, Sun armchair, Baltic Prussian context of Summer Solstice.

Dēiwas Dwīnjai dīwai abbai dwāi

Kaupāliska māntra, ezze 15:50

Dēiwas Dwīnjai dīwai abbai dwāi, kaupāliska māntra, ezze 15:50

Zūrgi sēmenjas 20-24 d. audāst si Daggas Saūlisstalisnā anga Kaupāli.

Iz prūsiskans gērbans ast waīstan, kāi Prūsiska Daggas Saūlisstalisnā ast seitā sen galwas Sembas gārban – sen Galtjagārban (tēt dīgi sta ast ukaaūktaisis Sembas gārbs – 111 mētrai).

Galtjagārbs, zūrgi 1840 m.

Galtjagārbs

Be šis gārbs bēits Daggas Saūlisstalīsnas swentāinan, en kawīdsmu stalāits dwejjan dēiwan stātuwas, s.a. ikāigi Dwīnjai. Prūsiskai Dwīnjai ast pāran Pratennis be Wīdawutis anga Wārskaits be Swaisbrāti. Be subs Galtjagārbs astits Wīdawutjas (anga tenesse sūnus) pils. Tētet Prūsiska Daggas Saūlistalisnā ast seitā sen dwīnjans be saknin Galt-.

Wīdawutis be Pratennis

  1. Ezze Dwīnjans mes waīdimai iz baltiskan folklorin, kāi sta ast Dēiwas sūnus, kawīdai plūja pa jūrjan sen āldjan be gēidja na Saūlin dukterin. S.a. faktiskai Dēiwas Sūns be Saūlis Dukti ast Dwīnjai. Tēt dīgi, iz slāwiskan folklōrin, mes waīdimai, kāi sta ast brāti be sestrā: brāti ergalinna sestran, be subs galinna sin (tenēi abbai wīrsta en kwēitjans – geltāinan “pannu” be galīmban “undan”) adder faktiskai tenēi transformijja si, brāti pastānja per sestran, pannu – per undan. Iz prūsiskans gērbans mes waīdimai, kāi Wīdawutjas genā bēits Prēigara anga Prēigala. Tena auskēndats en Skarras appei, stesse paggan Skarā wēlais pastāi pabilitā pra Prēigaran. Sta dīgi ast motīws palīgus modelu ezze dwīnjans be wīrsnan (dwīnjan transformācijan). Tētet, per šins swentikans mazīlai būtwei sakrālai kodai seitāi sen gar- (prei+ gertun), ppw. garā. Tenēisan segisnā: gertun [wēlins]. Tet dīgi seitāi sen emnins Skarā/Skerda: (s)kar-/(s)ker-  
  2. Saknis Galt- mazēi būtwei sēitā sen angzdrjan, āngin kāigi nietimologiska analogija: pr. Galtīs – leīt. Žaltys. S. Grunaws minīwuns, kāi Galtjagārbs ast stēisan angzdrjan gārbs. Šī saknis Galt- mazīlai būtwei sēitā sen geltāinan (dīgi zallin/zallewingin) bārwin, sen gallu, sen giltun-galīntun, sen gallan (gals turri giltun). Kāigi V. Mažiulis mēri: “tētet pr. *gals “gals” turīlai pertiktwei ni ezze *”wangā”, adder ezze balt. *”stas, kawīds ergalinewīngjai gella, ergalinewīngjai embadda“, (Mažiulis, I, 321).  Kāigi W. Toporōws mēri, kāi pr. gals ast sēits sen giltun be leit. Giltinė, gallas dēiwin (Toporov, G. gallan, 144). Be stas Galtīs/Galtis anga Galtins mazīlai būtwei stawids dēiws, pērgims anga ēpisks erōjs (kāigi Āngs/Āngins), kawīds turīlai giltun be tēt galīntun. En gerbāmans turrimai pērgiman Gêltän, sen kawīdan bajjina malnīkans.
Āngins-dwīnjai, ?Galtis

Mazzi būtwei, formālai izēit tēt, kāi Galtjagārbs ast Āngs/Āngins (?pannus Āngins), kawīds gilluns Prēigaran, Wīdawutjas (anga tenesse sūnus) gennan (undas pērgiman), kawīda turīlai praēitwei en pannus pērgiman s.a.”prei garran”.

(pannus) gārbs pastānja per undan (?auskēnda)

Kaupālisks wins ast: aglā be perkūnija – undan sendāst si sen dāngus pannu.

Pārai mazīlai būtwei kitawīdiskai:

Skarā-Prēigara

Wīdawutis-Skarā

Wīdawutis-Pratennis

Wārskaits-Swaisbrāti

Dwīnjai ast paminisnā ezze pirman pāran, ezze kawīdan pertikka zmānes. Tēt dīgi sta ast tūlninsnas formuli: dwāi be dwigubbai tūls.

Līgo. Ezze Dwīnjans mazēi preiminīntun dīgi LINGĀ, kawīda pastānja terpautā en pāru kāigi aīns iz dwīnjans.  

Līngas kāigi pāran anga dwīnjai

Krēss be Krēslan. Krēss mazīlai būtwei Saūlis Krēslan. Ukaauktaisis Saūlis punkts, en kawīdsmu Saūli sīnda, ppw., na Galtjagārban anga na kittans gārbans kāigi Saūlis krēslas gārbs. Sta turīlai būtwei gārbs, na kawīdan en Kaūpalin, dirīntjai iz dēinans, Saūli “sīnda” anga ēit zemmai, auskēnda.

Saūlis krēslan

Saūlis krēslan: Saūliskrēslas kāims, Wārmi

Saūlis gārbs, 10 km ezze Saūlis Krēslu, Wārmi

Stwi en stawīdsmu krēslu, en Daggas Saūlistalīsnan, wassaras Saūli turīlai pastātwei giltā pra Galtjan. Tēt aulaūja Saūlis wassaras aspektai. Saūli turīlai auskēnstwei. Tēt audāst si tenesses transformācija. Mazzi būtwei, stwi Galtis ast Kaūkas (kāigi stēisan mistērijan wedikkas) aspekts.

Saūlis krēslan, skulptūri

Krēss-Kekkers. T. Narbuts en 19 mts. dabber minīwuns Kaupālis emnin kāigi Kekyrio, ?Kekkers. Ni ast eīsku ezze stan Kekkeras emnin, adder fonetiskai tāns ast sūit palīgus Krēsu: Krēss-Kekkers. Izwakēi asociācijan: Kekkers-Kaūkars. Mazzi būtwei, stwi ast mōdelan palīgu ēngiskai gērbai Jack and the Beanstalk “Jāns be kekkeras kraisī”, kaddan stebbulas kekkeras kraisī aūga ērgi dāngun (palīgjai Kaupālis kartanai) be Jāns lēzja pa tennan en dāngun be ebtīnka stwen kaūkaran be tenesse dukterin be wedda din.  

Stebbulas kekkeras kraisī aūga ērgi dāngun palīgjai Kaupālei (kartanai)

Kaupāli, kaupikkai, kaūkai (bārzdukai), mar-kaupāljai/?mar-kāupaljai

Mazzi būtwei, wirdāi sen elemēntan kau- jāu turēi māgiskan zentlisnans per zmānins.

Kaupikkai. En kalēndiskai grēmai (kalēndiskas grēmas ast sēitas sen kaupālsikans grēmans) “Per marrjan marrjans, azarāi salla”turrimai “kaupikkai jāja”. Subbai kaupikkai nika ni segēi en grēmai, adder astits māgijas agēntjai – prajāja be stebulāi preipalla. Tēt dīgi, mazīlai būtwei, kāi subba segisnā “kāuptun” bēi māgiska. Ānkstais zmānes mazēi widātun kāupsnas procesan, kāigi māgijas elemēntan. Be sta bēi stēisan dāinan delīks. Zmānes mazēi ēitwei en kārceman, kāi dāinewiskai tikīntun kāupsnas sawaītjan.

Prūsisks kaupiks, 1591 m.

Kāup- kāigi kraūwan, kwei wissan ast “senkāuptan”- senrīnktan, senkraūtan. Kāup- be kaūk- mazēi turītun sēitan. Kaūkai (bārzdukai) turēi aūsan be en gerbāmans perēit kāuptun ka nika, ppw. zukkans.

Kaupāli ast kartana prei dwarrins, na kawīdan pastāi “senkāuptan” ka nika, ppw., zāljai, zāljan wainikkai (Saūlis be dāngus pannus simbōlai).

Kaupāli (kartana) sen wainikkans

Interessanti, kāi stēisan bārzdukan pērgimi – markapāljai/markaūpaljai (anga: kaupāljai) ast undas bārzdukai (M. Pretorijus, III t.,295 p.).

?Mārkai kaupāljai, ?marrjas kaupāljai.

Markā kaupāli

Tētet, subs wīrds KAUPĀLI mazzi turītun sēitan sen KAŪKAN: kāigi “aūkts” pērgims (ukaaūktaisis Saūlis punkts, auktā kartana), kāigi “krēiws”pērgims, krēiwiskan – kāigi ukamāgiskaisis atribūts. Kaupāli astits stawīda uniwersāla māgiska sirdawa, sen kawīdan mazīngi tulnintun arrjans be wissan labban, tēt dīgi kailūstintun, waidilītwei be t.t.