En 1892 m. daggjas 25 d. gimma Kārls Ōilenšteins (miksiskai Karl Eulenstein) en Mēmelei, kunsteniks ekspresiōnists.
En 1919 – 1923 m. studīwuns si en Kunnegsgarbas kunstas akadēmijai. En stan kērdan akadēmijas studēntjai prōtestiwusis prīki klassiskan studīsnas sistēman. Stawīds klassisks makinnewis bēi Rīkards Prfēifers. Be K. Ōilenšteins (ēmperi sen Ērnstan Mōlenauwerjan) bēi prōtestas gruppis wediks. Ēnwangan akadēmijas auktimmiskan prēitara be kwaitēi perwākautun M. Pechšteinan, kawīds ni spārts kwaitīwuns makīntun en akadēmijai. Be en 1920 m. en akadēmijai pagaūwuns makīntun Artūrs Degners. Adder ainawīdan, panzdau K. Ōilenšteins ginnimans gērbuns ni gaūwats nika labban en akadēmijai.
En 1923 – 1926 m. K. Ōilenšteins buwinna en Kunnegsgarbu be dēlai kāigi pawīrps kunstenuks, adder penningans ni turēi. Tenesmu pagalba garāinas kaupiks Steipāts, sen kawīdse dukterin (Lennan) K. Ōilenšteins ginjauja. En 1925 m. Lenna Steipāta aujāja en Berlīnan, be kittan mettan Kārls jāt prei tennan. Be tālis tenēi buwinna pastippan gīwatan en Berlīnu, adder deznimai perjāt en taweīnan. Eraīnan daggan, ērgi 1944 m. K. Ōilenšteins jāt en Mēmelin be Kursjan Kāpans. Be gattawina stwen swāise izsadīnsnans.
En Niddai per ilgan kērdan tāns buwinna prei Ērmanan Blōdin, ēmperi sen kittans Niddas kolōnijas kunstenikans.
Be ka ast interessanti?! Ezze 1926 mettu tāns buwinna en Berlīnu, adder ni turēi ni aīnan Berlīnas pawīdas bildjan! Tāns subs eīskina, kāi en Berlīnu tāns nikaddan ni buwāi aīns. Be per stan, kāi glaubālai tāns turri būtwei ainaseīlingis, staddan mazzi justun pawīdas naseīljan. Be buwīntjai en Berlīnu tāns wisaddan widāi Prūsan kāigi waīdawan anga wīzijan. Adder perjāntjai en taweīnan en 1932 m. tāns bilāi: “Pa delli mettans asma etkūmps en taweīnu. Sta ast rikīwisks jussenis. Adder pawīda, kawīdan as pēduns en sēru, be kawīda pastāi per waīdawan, ast pastippai kitawīdiska. Tū laukīja buttans, gatwins, krāntan, engnessenjans, kawīdans erlaikāwuns tūlan mettans, adder tū ni wīrst aupalluns dins be tū jāutja si prawilts. Wissan ast plassan be ni ast izbiliwīngjan… Per dirītajan dabba ast stan, ka dirītajs mazzi tikīntun iz dabban“.
Mazzi būtwei, stwi K. Ōilenšteins izbilīwuns galwas klaūtalan kāigi zmānes widāi be wīda Prūsan.
En 1944 m. daggan tāns bēi en Mēmelei panzdaman rēizan. Be per tennan taweīns pastippai wīrta en engnessenjans be waīdawans.
En 1945 m. en Berlīnu bōmbi naikīnusi tenesse studdijan be wisāi bildjāi zuwwa. Pa karjaūsnan K. Ōilenšteins turēi pagaūtun gīwatan iz nawwan.
