En 1776 m. raggas 9 d. gimma Ljūdwiks Rēza (miksiskai Ludwig Rhesa) en Karwāitjan kāimu, en Kursjan kāpamans, pōets, folklōrists, filolōgs, preddikeris.
En 1782 m. tenesse tāwu aulaūwusjasmu, Ljūdwiks buwinna prei Nagljan kāiman (Kāpas) prei zukenīkan.
En 1782 – 1783 m. tans buwinna prei Rusītjan pōstis stāncijas waldītajan.
En 1785 m. aujāja en kittan marrjas krāntan – en Kaukēnans prei māteris sestras wīran Dawīdan Wittichan.
En 1791 – 1794 m. perjāja en Kunnegsgarban. Makinna si en Līpenikas latīniskai skūlei. Buwinna en Līpenikas azīlu.
En 1795–1799 m. en Kunnegsgarbas uniwersitātei studīwuns teolōgiją, āntikis be ōrientālans billans, filozōfijąn, istōrijąn, retōrikin.
En 1800–1816 m. dēlai kāigi karrisks preddikeris en Kunnegsgarbas Prīdriksburgai.
En 1809 m. pastāi per Kunnegsgarbas uniwersitātis leītawiskas billas Semināras inspektōran.
En 1809 m. perlazinna swāise pōezijas lāiskas Pratenna anga Prūsiskas amziskas grēmas („Prutena oder Preussische Volkslieder“) I delīkan.
En 1818 m. perlazinna K. Dōnelaitjas “Metaskērdans”.
En 1819 m. pastāi per filozōfijas doktōran.
En 1825 m. perlazinna swāise pōezijas lāiskas Pratenna anga Prūsiskas amziskas grēmas („Prutena oder Preussische Volkslieder“) II delīkan.
En 1825 m. perlazinna prūsiskai-leītawiskans amziskans grēmans („Dainos, oder Littauische Volkslieder“).
En 1828 m. teolōgijas profesōrs be dekāns.
En 1840 m. aulaūwuns en Kunnegsgarbu.
SEMBAS ZUKKAUNIKAS GRĒMA En gintarāinas jūrjas krāntu Stalāi stwi majjan wāran buttan, Men ginna ezze dēinas saūlis kāitu Be graudīntjai māim en naktis kāukai. Ankstāinas Āustrai wis zarāntjai As māukja swajjan wāran keppun Be kāimu dabber wis migāntjai En Dēiwas undans brjaūnja laīwan...
L. Rēza. Pratenna (Prutena). Kunnegsgarbs, 1809
