1887 m. zallawas 18 d. gimma Ērnsts Wīkerts (miksiskai Ernst Wiechert), prūsisks peisātajs be pōets. Tāns gimma en kāimu prei Sēinitan, Galindas Bartas arāiks.

1898 – 1930 m. Wīkerts buwinna en Kunnegsgarbu – ezze 1919 ērgi 1929 m. tāns buwinna en Ūbamans, en Hagenas gatwei 21, panzdau 1929-1930 m. praskīja en Merūnans.

Wīkertas tāws bēi kunnegas medjapekātajs. Per Wīkertan meddjan bēi gīmtan buttan. Iz Wīkertas teikālins mes waīdimai, kāi mēstan be ciwilizācija ast prēisiks. Wīkertas galwas prāts: besgsnā iz Mēstan be etwartīnsna en Meddjan. Romānas “Nigīws wīlks” erōjs kwaitēi deggintun Mēstan en deīktu kwei en Kunnegsgarbu ast masōnikas lōžas, prei Pillis twānkstas krāntan. Per Wīkertan, kas gimma en Mazūramans, galwas Prūsas prēisiks ast Kunnegsgarbs. En 1929 m. Wīkerts bilāi ezze Prūsan – “timrā nikasse tautā ”. Wīkertas galwas pressenjai: Meddjan-Mēstan, zemmis māti, swenta pelanna, prābutiskai appus, gīwata-supns, garrjas gērdai.

ARTAJS

Pa tāutan artajs praēit wārs,

sen saltan rānkan arrja tāns

tuldīsnas zemmis swētan.

Tāns dalljas plūgan wis wedānts

pa wissan stan ka zmōi kwaitānts,

jāu zmōi ast puslis bētan.

–

Tēt arrja buttan-kāiman tāns

be wāran-māldan, šans be stans

sen swāise saltan rānkan.

Smijāntjai s’ tāns ast sēwuns mans,

smijāntjai s’ tāns augīnuns mans

be pjaūwuns mans smijāntjai s’.