Welinnis, Ilgjas

Krikstai en Niddas kapurnai

En wārans kērdans, pa Assanis Līgjans, zmānes mazēi ēitwei en swentan meddjan en delli sawaītins rāmawautei – meditītwei, deggintun pannu prei wārans kapurnans, gremtun māntrans, swentans grēmans, delītun swāise ēdjans be pūwjans sen wēlins, pirzdaunīkans, drāugautwei sen tennans. Aīns iz galwas aspektans ast WERTUN, WARTĀ. Giwāi zmānes kīrdi kwei be kāigi wēlis wakēi mans, be stwen tennas etwerrja Wārtan (dwarrins) sirzdau swētans.

Bāitan kapurna sen Wārtan

Pa Assanis Līgjans, kēsms ezze Nawwibei ērgi Pilnibin ast sēitan sen Kurkan, Kurkas raggans. Tenā ast ragāina dēiwibi, aūgantis Mēnikas aspektai, timras swētas pagaūsenis. Kurkas wīds ast Ragīngis, Braīdis, wēlais – Kurws, Klenti. Kurka ast ka nika taūwu prei Ukapirman, adder ni ast seitā sen dēinas dāngus swāikstan. Kurka be Kaūks ast galwas pāran stēisan baltiskan dēiwan, adder iz ānkstaisin streīpstan.

Tētet, giwāi zmānes turri etwertun Wēlin Wārtan be praēitwei pra Wēlin Wārtan. Zmanes ēit en meddjan būtwei, buwīntwei sirzdau wēlins, sirzdau garrjans – ēit en Paskaitas wāldan. Paskaits ast sēits sen Kaūkan, anga ast ainā iz Kaūkas astins. En Welinnins zmānes izēit iz gīwatas plattibin be enēit en pāustan plattibin. Dēiws Paskaits ast subban stēisan kaddegan meddjan be kaddegan swentas meddjas dēiws. Mazzi būtwei Paskaitas emmens pertikka ezze ānkstaisin emnin Paustāitis – pāustas [ni per gīwatan] plattibis astis, asība. Prūsiskan swentan stēisan kaddegan meddjan ast Skaītan, Paskaits ast stas, kas buwinna pa Skaītu, Skaītas ljūdis.  

Prawarā kapurna en meddju

Ilgjas ast kits baltisks emmens per stēisan wēlin kēsman. Kasse paggan giwāi zmānes ēit en meddjan? Stwi mes mazzimai waīstun ka arwiskai zentli “ilgitun si” – zmānes ilgi si swāise nigīwan gintun, swāise pirzdaunīkan. Giwāi zmānes ēit en Skaītas meddjan waitjātwei drāugautwei sen tenēisan wēlins. Be šī ilgisnā ast saknis. Giwāi zmānes “ilgi si” sirzdau garrjans be tēt ilgina-prailgina swāise saknins. Prailgina pra wēlins, pra nigīwans gintuns.

Pirzdaunīks“. 2021 m. zigzdas skulptūri en Melnakrāntei. Autōrs: Pōwils Šōris. Debā rankā imma zemmai zukenīkiskans tīnklans ikāigi krikstai-wēlis etkūmps senrīnka si prei marrjas krāntan be kwaitēi zukkautwei.
Drāwernas kapurna

Ērgi teinū en Dāinawai, en Margjōnjas kāimu ast pajuksma en Welinnins deggintun panniskan 8 dēinans, kāi wēlis mazīlai perēitwei be tapītun si.  Mazzi būtwei, ānkstais degginusis 9 dēinans?

En Margjōnjas kāimu zmānes 8 dēinans deggina panniskans be metta wārans skrīzjans en pannu.

Margjōnjas kāimas wārikas prei panniskan.

Margjōnjas kāimas zmānes en kapurnai

Wārs anzans, zūrgi kawīdan ast kapurna, prei Raūwin/Degēsjan kāiman

Wārs anzans, zūrgi kawīdan ast kapurna, prei Raūwin/Degēsjan kāiman

Krikstai en kapurnai. Kaddan welē etskīt, tenā mazzi etsparātun si na krikstan, kāi būlai lānguis izēitwei iz kappan.



Krikstans statinna prei naggins, kāi wēlei etskīntjai būlai nō ka etsparātun si. Wīramans segēi krikstans iz anzanan, wāsjan be grazzina sen zirgan galwans. Genāmans segēi iz līpan, adlin, apsin be grazzina sen sērans, geguzzins be aūgmenins.

Mazīngi mēritwei, kāi kriksts ast swētas garrjas mōdelan, kawīdan pa gallan turīlai waidīntun wēlei pintin en dāusans.

Krikstai en Niddas kapurnai


Krikstai en Kāpamans. En šismu deīktu sirzdau 1675–1854 mettans bēi ketturjai Nāgljan kāimai. En stans kērdans kāpas pintegaūwa ērgi 15 mētrans pra mettan.
Krikstai en Niddai
Originālai krikstai en Niddai zūrgi 1931-1940 mettans.
Krikstai en Mazgirrjan kāimu
Nemonīnas krikstai

Krikstai en Niddas kapurnai
Krikstai en Niddas kapurnai
Niddas kapurnas dwarris. Nōpeisan per wēlins “Kaīls jāiti kaīls!”
Kaīls jāiti kaīls!