Marīja Sēki, Kunnegsgarbas kunsteniki

Marīja Sēki, Kunnegsgarbas zukkan kāupan, 1910 m.

En 1861 m. sillinas 11 d. gimma Marīja Sēki (miksiskai Marie Seeck) en Kunnegsgarbu, kunsteniki, grāfikeniki. Tenā buwinnusi en Kunnegsgarbu pastippan gīwatan, adder pintegaūwusi pa Kursjan Kāpans, Semban be prei Gudānitan. Aulaūwusi tenā dīgi en Kunnegsgarbu en 1935 m.

En 1902 m. Marīja pagaūwa makīntun si en Kunnegsgarbas kunstas akadēmijai, en “klassei per gennans” prei Ljūdwigan Dettmanan, Ēnrikan Wolffan be Ōlofan Jernbergan.

Kunnegsgarbas kunstas akadēmija en Kunnegan gatwei

Marīja Sēki glaubāwusi tautāspawidans be architektūrin. Tenā deznimai kāimalukiwusi Niddas kunstas kolōnijan. Tenesses bidjāi perlānkja prei miksiskan impresiōnisman, adder ni seitāi sen tenesse prancōziskan izpresnan kāigi, prei perwaidīnsnan, Lōwjas Kōrintas bildjāi. Marīja Sēki etwaidinna drūktawingiskas, niidealizītas Prūsas tautāspawidas sklāitiskans. Tenā tikinna swāise prūsiskan stīlan, sklaitināntin si ezze prancōziskas impresiōnismas estētikei. En 1927 m. Marīja Sēki immusi delīkan en Prūsas kunstas izsadīnsnai en Berlīnu sen swāise trins glaubālins iz Kursjan Kāpan temātikin.

Zēimas pawīda en prūsiskan kāiman.

Kunnegsgarbs. Pawīda en zukkan kāupan, Warāmestan be pillin.

Wāras dwarris prei Prēigaran. Knīpawas salā

Kunnegsgarbas pils

Prei Prēigaran
Wāran buttan
Warāi butāi en Twānkstas gatwin
Kīrki en Merūnamans
Malūns

Assans, 1925 m.

Meddjas pawīda, 1913 m.

Daggas tautāspawida en laūkans

Daggas tautāspawida en laūkans be klentins

Prei marrjan

Semba. Baltijas jūrjas krānts.
Stan subban Sembas krāntas deīktan – pawīda ezze Debīkamans Kursjamans en Wakbūdas gārban, 1930 m.


Stan subban Sembas krāntas deīktan – pawīda ezze Debīkamans Kursjamans en Wakbūdas gārban – teinū:

Semba. Kalēndas en Prūsai, 1929 m.

Palīgu deīktan ezze Kursjamans līnku Rantawas teinū:

////

Jūrjas tiltan