1893 m. zallawas 13 d. gimma Kārls Knāufs (miksiskai – Carl Knauf) en Bad Godesbergu (Zēimiskas Rēinas Westfālija), Niddas kunstas kolōnijas kunsteniks – wēlas impressionismas pertreppeniks. En 1920-40 mettans K. Knaufs bēi aīns iz ukapōpularaisins Niddas kunstenikans.
En 1917 m. tāns wedduns gennan Prīdelin Rifenštāilin iz Gudānitan. En 1918 m. pirman rēizan tāns perjāja en Niddas kunstas kolōnijan. En 1921 m. K. Knāufs perjāja en Kunnegsgarban be buwinna en Trākaimu. Be en 1921 m. tāns ōrganiziwuns swāise pirman izsadīnsnan en Kunnegsgarbas kunstas ūnijai. En 1928 m. be en 1932 m. K. Knāufs bēi pagattawinuns swāise persōniskans izsadīnsnans en Mēmelei. En 1931 m. K. Knāufs zēiduns buttan en Niddai, na kāpan prei Purwīnan, nitāli ezze Tōmas Mannas buttu, be praskīja en Niddan. Tētet K. Knāufs bēi pirms iz kunstenikans kas zēiduns buttan en Niddai be pagaūwuns stwen buwīntwei. En tenesse buttu bēi naseīliska atmōsfera. Tāns subs spārts rettai gūbi en perōniskans Kunstas kolonijas ebtiksenjans – karwaūkai tenesmu ni padīngus. Tēt dīgi en Niddai tāns be aulaūwuns en 1944 m.