1255 m. Sembas ōkupacija.

En 1255 m. raggas 8 d. teutōnisks ōrdens pagaūwa karrjagan pa Semban, kawīda wērau zūrgi aīnan sawaītin – raggas 8 – raggas 15 d. Karjawediks bēi Poppo von Osterna, teutōnan ōrdenas Debmistrs. Legēnda bilāi, kāi ēmperi sen teutōnans immuns delīkan Čekkijas kunnegs Ōtakaras II, adder sta mazīlai būtwei tēr legēnda, ermeritā 28 mettans wēlais (en 1283 m.), kaddan karjausnā wanginna si, be Ōtakars aulaūwuns en 1278 m.

Mes waīdimai, kāi Poppo von Osterna izjāja iz Ēlbingan zūrgi raggas 6 d. be perjāja etwārtai en Ēlbingan en raggas 18 d. Stesse paggan karrjagas datāi ast tēr hipōteziskai:

raggas 8 d. Balga

raggas 9 d. Meddinawa

raggas 10 d. Rūdawa

raggas 11 d. Kwēdinawa

raggas 12 d. Wāldawa

raggas 13 d. Kāimi

raggas 14 d. Tapjawa

raggas 15 d. Twānksta

Be zūrgi 14-16 d. Debmistrs Poppo von Osterna bēi prei Twānkstas pillin be mazzi būtwei pagabbuns stan pillin. Ezze stan pillin mes waīdimai, kāi tenesses emmens ast sēits sen medjjan na stan gārban, kwei lānza šī pils. Kaupikkai, plūjantjai pa Prēigaras appin, pabilāi stan pillin na gārban per Kunnegsgarban. Kunnegs bēi wediks, karjawediks, waldītajs, galwas zmānents en pillei.

Twānksta ast deīktan, kwei undan stāi be stalāi, ni skatta. Šis emmens mazēi turītun delli zentlisnans. Ppw. sta bēi deīktan, kwei kaupikkai turēi stātwei be platītun. Anga mazzi būtwei, sta zenti, kāi zēimas Prēigaras wagā en stesmu deīktu stāi be undan ni tekka tālis.

En 1283 m. karjausnā wanginna si be ōrdens pagaūwa gruntintun mēstan zūrgi pillin be  tērpawuns emnin Kunnegsgarbs, kawīds bēi waīsts wisēimans kaupikkamans en Baltijas jūrju. Adder staddan wāldwikas pagaūwa eīskintun wīrdan kunnegs kitawīdiskai – tenēi tikīnusis legēndan ezze Čekkijas kunnegan Ōtakaran II – ikāigi subs Ōtakars nadāwuns zēistun mēstan en stesmu deīktu. Adder sta ast tēr pōlitiska nawwas ideolōgijas legēnda. Kunnegsgarbs gaūwa Kulmas tikrōmiskan en 1286 m. Be prūsisks KUNNEGS, Twānkstas gārbas waldītajs ni turri nikawīdan sēisnan sen Ōtakaran.