Kulakōws eīskina, kāi Skworcōws astits “kīrsns archeōlogs”
En 2012 m. Kunnegsgarbas archeōlogs K. Skworcōws sen pōlicajas inspektōran izjāja ebdirītun Kunnegsgarbas ebzūrgiskans be serrēptun kwei audāst si nilegālai kapsenjai. En Nātangai, nitāli ezze deīktu kwei ānkstais bēi zināts kāims Pakarwis, tenēi niggeistai enwidāi nawwan nilegālan karjēras dubbin. Bēi widātan, kāi pirzdau delli stūndins stwi dēlawuns ekskawatōrs sen kraulawāgenan. Be entikriskai na dubbis wirselljan lanzēi warāi kapurniskai pādai be kittan kapurniskan inwentāran. Staddan archeōlogs jāja pa slaīdans kwei aujāja kraulawāgens sen zemmin iz dubbin. Prajāntjai zūrgi aīnan kilōmetran tenēi aupallusis deīktan kwei bēi zemē iz dubbin. Ainunts stwi nilegālai zēidi nawwan pintin prei swāise buttan be stawīdiskai bēi suppuns zemmin iz wāran kapurnan. Imāntjai detektōran (metallas laukītlan) tenēi pagaūwa enlaukītun stan suppjan. Detektōrs bēi kalsāwuns, Skworcōws iztenguns iz zemmin wāran blekāinan – kōnserwas traūkan, kāigi tenesmu en pagaūsenju sta perwaidinnus si. Etmettuns din, adder niggeistai enwidāi nō din retawīngins ōrnamēntins. Etkūmps erlāngi din, pastippai skīstinuns be ebdirīwuns. Sta bēi sirabliska pawīsts, kawīda turēi stegtun zirgas bālgnan. Spējawingjai tenēi aupallusis stwen dīgi kittans sirabliskans be aūsainans pawīstins en stesmu suppju, pa kawīdan naws pints jāu dīwai mazēi pastātwei tilts. Kaddan gi stās wissas pawīstis pastāi aupaltas spārts prēipalingjai, be ānkstais stas kaps ni bēi zinānts per archeōlogans, be zentli, ni bēi en regīstru stēisan archeolōgiskan pamīntlan, teinū ni bēi mazīngi dīwai imtun peisālin be enlaukītun stan kappan. Stesse paggan tenēi senrīnkussis wissan ka bēi na wirselljan be pagaūwa registrītun stan deīktan. En šin mettan jāu ōpiciālai kapsejai stwen wīrst wērawusis. Be ērgi stan kērdan wissan lāika si kliptinai, kāi kaps ni pastālai izgrābts.
K. Skworcōws waidinna swāise aupallins
Kasse paggan pastāi prestan laikātun informācijan ezze stan deīktan? Beggi mēri di, kāi stās wissas aupallis ast sēitas sen zmānentins, kawīdai persōniskai bēi zinātai sen wedikkans Pratennjan be Wīdawutjan. Stas subs māisteris tikinnuns pawīstins, aupaltans pirzdau 140 mettans, en Warnikāimu. Aupalluns R. Klebs. Wissas tennas ast datītas 6 mts. be turēi perlānktwei prei galwas wedikkans en stans kērdans en Prūsai. Mazibūt, sta bēi karjaūsniska elitti, perjāwusi iz Gōtlandan anga iz germāniskan swētan. Genētiskas enlaukīsnas panzdau etrālai na stan prasīsenjan – iskwendau. Adder teinū stēisan aupallin “zwērisks stīls” bilīts “germānisks”.
Stesse paggan nadātan ni dātun nikawīdan akrātan informācijan ērgi stan kērdan, kaddan pastippan kapurnas deīktan būlai enlaukītan.
Adder ainawīdan archeolōgijas institūtan en Maskōwai palaipīnus gattawintun prezentācijan stēisan aupallin en Kunnegsgarbas istōrijas muzēju. Tētet, prezentācija preipalla en pāljas 19 d. 2013 m. be panzdau wiskwēi pastāi peisātan ezze māntan stēisan Pratennjan be Wīdawutjan, ka akiwīstan ast sensācija per Kunnegsgarbas archeolōgijan.
Pirzdau stan, Maskōwas archeōlogs W. Kulakōws ilgans kērdans juttuns sin per galwas archeōlogan en Kunnegsgarbu. Be eīsku, kāi teinū, spārts perwīdantjai Skworcōwu, Kulakōws pagaūwa peisātun be bilītun wiskwēi, kāi Skworcōws falsificijjats aupallins anga īr subs endējats dins en kappan, pirzdau stan kāupats iz kīrsnans kaptajans. Perwidasnā, kōnkurēncija be Maskōwas ambīcijas wedda prei glūpans pawīstins. Tētet teinū Kulakōws paplattina nawwans gezēiriskans legēndans ezze stans aupallins.
Ainawīdan, ērgi teinū, kāigi waīstan, stesse māntas deīktan ast kailūstan, ni izgrābtan, be tennan gēidja na nawwans enlaukīsnans, kawīdas turri preipaltwei šan daggan.
