Sags, ?550-600 m., Lääne maakond

Pirzdau delli mettans en Lēnis māteris (est. Lääne maakond) Ullastis kāimu wīrs aupalluns saggan en swāise padwarrju. Pērnai stas wīrs etdāi din archeolōgamans. Sags pateikāts iz aūsintan brōnzin. Na saggan pastāi etwaidintāi ketturjai zwērjai, sendēntjai swastikan. Tallinas archeolōgs Mauri Kiudsoo gadāi, kāi mazīngi datītun stan saggan ezze 550 ērgi 600 m. Tāns mēri, kāi pirzdau 1400 mettans en stesmu deīktu, kwēi sags pastāi aupalts, bēi jūrjas krānts (teinū ērgi jūrjan ast zūrgi aīnan kilōmetran) be stwen bēits āustjan per laīwans. Be mazzi būtwei sta ast sēitan sen 536-537 m. katastrōfin, kaddan en Skandināwijai pastippan mettan (anga ilgais) ni bēi saūli wulkāniskas dūmas paggan be zmānes bēga en kittan krāntan. Adder kas bēi STĀI ZMĀNES?

En Prūsas / Aīstas kōntekstu sta ast swarewīngi, beggi sta senpalla sen Pratennjas be Wīdawutjas legēndiskan perplūsenjan en Aīstas zemmins. Pa S.Grunnawan – audāsenjai seitāi sen Pratennjan be Wīdawutjan, preipalla en 514 – 573 m.  Sta ast Prūsas/Prutenas teikāsenjas kerdā.

Kāigi dwāi legēndiskai Brātres, tēt dīgi šis sags – perplūwats iz wakkarans, be tēt anga kitawīdiskai endēlinats deīktiskans aīstjans. Stesse paggan PĒR MANS ŠANDĒINAN ast spārts swarewīngi paprestun kas bēi TENĒI etniskai, sta ast KAWĪDAS BILLAS ĀUMENIN tenēi turēi. Šis prasīsenis ērteinu ast spārts aktuāls beggi tēnti wis gīwa pōpulars prāts ezze stan, kāi wisāi tenēi bēi “germānai”, s.a. bilīwusis germāniskai (ast stawīdai archeolōgai, kwāi tikīnusis “germāniskan kultan”; tenēisan prāts ast: en Prūsai perjājats germāniskai auktimmjai, kwāi kontrōlits Gīntaras pintin). Interessanti, kāi īr subs etnōnims “germānai” ast kēltiskas pertiksnas, kāigi peisāi Sims Karaljūns. Germānai ni bēi etniskan, adder tēr karriska ūnija sirzdau sklaitawīdans etniskans gintu. Germāniskai dialektai tikka sirzdau perifēriskan kēltiskan areālan be perifēriskan wakkara-baltiskan areālan.

Perplūwusis kimrai Pratennis be Wīdawutis turēi būtwei baltai, kwāi druwīminan, turēi kēltiskan endēlisnan. Beggi tenēi “perwezzusis” skīstai baltiskan drūwjas sistēman sen baltiskans emnins be pressenjans. Be drūwjas refōrmis astis bēi stawīda, kāi prawerēi aupaltun ka per abbans amzjans – per aīstjans be kimrans – bēi perōniskan be swāise. Entikriskai Drūwis bēi per tennans abbans – SWĀISE. Bilā mazēi turītun wisawīdiskans sklaitīntans. Be mazzi būtwei, kliptinnis etnōnims GUDDAI (“zmānes, nieīskjai bilīntjai”) ast sēitan entikriskai sen kimrans, kwēisan dialekts sklaitinna si ezze aīstjamans; be kwāi izpilnina Drūwjas refōrmin. En XIX mts. gerbāmans stāi GUDDAI-krīwjai pastāi waidintāi kāigi GUDDI “kīrna”: kīrsns wāriks-guddi (Busch) prei pannu. Tēt dīgi stas “Busch” maisāi si sen BUTTIS “naseīlis, spūks”. En Sembai dīgi turrimai retawīngjan etnōnimas GUDDAI wariāntin – GĀUDAI, appis Gāudikis (Girmawas appis) ēnilgan, kwei dīgi pastāi aupaltāi paligwāi sagāi be kittas pawīstis iz tēt bilītan “germāniskan auktimmjan”. Adder ainawīdan GUDDAI wissan pirman areāliskai seitāi sen Wīkstlas āustjas deīktans Gudānts-Gudīna (Danzig-Gdingen), kwei buwinna Baltijas WĒNTAI – perifēriskai WAKKARA-BALTAI, ni germānai! be ni slāwai!

Tēt etwartināntjai si prei stan aupaltan saggan en Lēnis māterei mazīngi mēritwei, kāi zmānes perplūwusis en Matsalu marrjas āustjan, mazēi būtwei stāi ultra-perifēriskai wakkara-baltai iz ainuntkawīdan kitawīdiskan materiālan kultūrin. Ezze Kimrans īr subs Grunaws eīskina ikāigi tenēi pastāits izguntāi iz Britānijan / Ēnglijan en Nōrwegijan, panzdau perplūwa en Gutlandan, ka staddan bēits per Kimrijan, iz kawīdan wākjai izgunna tennans. Adder Strabōns be Tacits pawaidinna, kāi kimrai buwinnusis en Jutlandas pussisalai. Stwen en Jutlandas zēimiskasmu delīku ast waīstan deīktan bilītan Himmerland. Ēngljai buwinnusis en Jutlandas pussideiniskasmu delīku. Be kāigi waīstan, tenēi (ēmperi sen kittans jutlandīnans) auplūwa iz Jutlandan en Britānijan zūrgi 440 mettan. Interessanti, kāi emmens KIMRAI ast palīgus Welsas etnōnimu welsiskai – Cymru.

Kittan interessanti palīgiskan, ka pawaidinna Sims Karaljūns: latīnskai adjektīwai Pruthenicus be Britannicus kalsāi sūit palīgjai, tēt dīgi ēnglosaksiskai: Brittisce be Pryttisce. Tacits en “Germānijai”peisāi, kāi en tenesse kērdan aīstiska bilā bēi paligī brittiskai (kēltiskai). K.H.Schmidt fiksijja, kāi sirzdau britōniskans be baltiskans billans teinū ast 46,4 % perōniskai wirdāi. Zentli, pirzdau 1400 mettans sklaitīntan sirzdau kēltiskans be baltiskans billans bēi dabber mazzanin, tūls palīgu dialektiskasmu sklaitīntu. Pērnai en Sembas Skerdai archeolōgai aupalla raggas wirselljan sen pippeljas wīdan. Palīgus pippelis pastāi aupalts en Britānijai, en Sutton Hoo.

Raggas wirsellis, Skerda, Semba

Raggas wirsellis, Skerda, Semba

Pippelis na skaītan, Sutton Hoo, Britānija, VII mts.

Kitā swarewīngi pawīsts ast pamarriskas zemmis en wakarammans ezze Wīkstlai:

Wēntai (tēnti Kašūbai) sirzdau Wōdran be Wīkstlan, kāigi pawaidinna S. Karaljūns, ērgi IV-VI mettasimtans turēi wakkara-baltiskan billan, kwāi bēi paligī kursiskai billai. Kāigi S. Karaljūns mēri, stwen bēi swāise dialekts, sklāitisks ezze aīstiskasmu dialektu. Mazzi būtwei, stesse paggan pameddisks dialekts tēt sklatinna si ezze sembiskasmu.

Be spārts ankstāi, pa IV mts. iz wēntiskan dialektan tikka pamarrisks slāwisks dialekts.

Be tālis zemmis sirzdau Wōdran be Albin:

ērgi IV-VI mettasimtans stwen dīgi bilāi baltiskai beggi iz XII-XIII mts. papīrans mes waīdimai baltiskan topōnimijan stwen en Mecklenburgas be Schleswigo-Holsteinas zemīmans: Criwe, Grinawe, Grobe, Bandowe, Curschowe, Lipenitze, Metzen, Predole, Sylowe, Veprowe, Lyneiezere, Warnowe, Wentzowe, Wilci.

Ni ast eīsku kāigi en šissei regiōnei dabber mazēi tiktwei germāniskai dialektai, ik stwen bēi tēr perifērija stēisan baltiskan be kēltiskan billan. Neggi baltai, neggi kēltai ni turri stan Lautverschiebung fenōmenan – konsōnantin perskatīsnan, adder eīsku, kāi sta turēi būtwei stēisan baltiskan wēntan be kēltiskan teutōtan sēisnan rezultātan.

Rēpausenis:

Baltai pamarīnai wēntai sensīja sen kēltiskans gintu (teutōnans) be en Jutlandu teikāi si kimrai be kitāi maisatāi etniskai. Zūrgi 100 m. pr n.e. delīks auēit prei Rōman. Zūrgi 440 m. n.e. auplūja en Britānijan. Tālis tenēisan baltisks delīks plūja en Nōrwegijan, kwei mazēi buwīntwei izōlitai. Tālis – en Gutlandan. Panzdau – en Aīstan. Galwas prāts: iz Skandināwijan mazēi plūtwei dīgi baltai (baltiskai bilīntjai zmānes), kwēisan materiāla kultūri bēi maisatā – Jutlandas, Britānijas, Nōrwegijas be Gutlandas. Stankēsman tenēisan billas be drūwjas kultūri bēi baltiska.

Gutlandan, VII mts.

Gutlandan, VI-VII mts.

Welss, Britānija, 300 – 43 m. pr. n.e.