En 1370 m. wassarinas 17 d. (anga 18 d.) audāi si Rūdawas walinsnā. En 1369 m. Teutōnisks ōrdens izdeggina Kaūnan. Be LDK kwaitīntjai “etrātwei” turēi plannan ēitwei en Semban be izdeggintun Kunnegsgarban. LDK karjāi gūbi iz dwāi līnkjans: kunegiks Ālgirds sen swāise sūnun Jagaīlan pergūbi pra Kursjan marrjan laddan. Kunegiks Kinstuttis sen sūnan Wīdtautan gūbi pra Ranganītin. Abbai karjāi ebtīkusis si prei Rūdawas pillin.
Ōrdenas māršals H. Šindekops dabber ānkstais (wassarinas 2 d.) pagabbuns leītawiskan karrjan prei Labātas pillin be tēt bēi waīduns ezze leītawiskans plannans be pawakīnuns ezze stan Ōrdenas magistru Winriku Kniprodei. Be wassarinas 15 d. Ōrdenas karjāi izgūbi iz Kwēdinawan Rūdawas līnku. En šissei wālinsnai māršals Šindekops pastāi ēizwints – kelljan ebtikka na tenesse prusnan (šī gerba ast paligī Sw. Adalbertas istōrjai). Tāns aulaūwuns kittan dēinan pa pintin en Kunnegsgarban prei Mackāljan kārceman. Be wēlais stas Šindekops pastāi per legēndiskan pērgiman. Ikāigi tenesse ēnrankjai ilgan kērdan bēits en Kwēdinawas kīrkei, kitāi bilāi, kāi en Labātai, tirtāi – en Rūdawai.
Šindekopu krūwusjasmu en wālinsnas laūku, pa legēndan, Ōrdenas karjangun izreizan erlāngi kurpeniks Ānsis Zāgins (ikāigi Šindekopas welē), adder arwis Zāgins tikka wēlais – tēr en 1455 m.
Be panzdau stas Ānsis Zāgins nadāits organizītun Pīwas swentikans, kawīdai senpalla sen Pergrubrjas swentikans be bēi ērgi 16 mettasimtan. Interessanti, kāi Pīwas swentikai audāi si ni en wassarinas 17 d., adder en zallawas wangai. S.a. stwi pastāi senmaisātas dwāi pawīstis – Šindekopas naseīlis (ikāigi Mettelas personāžs en wassarinas mēn.) – Zāgins sen Pergrubrjas Zalljan naseīljan. Be interessanti, kāi Šindekops panzdau legēndiskai bēi sēits sen Kwēdinawas Pikulagārban.