Kārls Šerress (miksiskai Carl Scherres), prūsisks kunsteniks, gimma 1833 m. pāljas 31 d. en Kunnegsgarbu. En 1848 m. pagaūwuns studītwei en Kunnegsgarbas kunstas akademījai. Tenesse kunstas ukamilītan ōbjektan ast wassaras be assanis tautāspawidas en bētas swāikstu sen anzanans anga meddjans be undan. Sklāitewingi swarewīngjan per K. Šerresan ast undan, kawīdan ikāigi plattina dāngus plattibin be prawedda zemmin be sāusawan en nimateriāliskan būsenjan – ikāigi en prābutiskan.
Kāigi mēri di Kārls Šerress ast prūsiskas peizāžas pagaūweniks. Tāns bēi aīns iz pirmans kunstenikans, kas pagaūwuns pintegaūtwei en Kursjan Kāpans be glaubātun stwen Kursjan Kāpan tautāspawidans. Tāns mazēi glaubātun en Kāpans ērgi 1867 m. Tāns ast peizāžists natūralists. Adder tenesse peizāžas tremmens ast rōmantisks. Be kāigi ainuntai mēri, tenesse stīls ast praēisenis ezze rōmantiskasmu natūralismu prei ānkstan mōdernisman. Tautāspawidas tūlan undan prawedda mans iz reālan plattibin en nireālan. Tēt dīgi en rēizans K. Šerressas bārwis be bārwin kōntrastai ast paligjāi impresiōnismu anga māgiskasmu realismu. K. Šerress pastāi labbai waīsts en 1876 m. swāise bildjas “Plaūdan en Prūsai” paggan. Spārts grāudu, kāi K. Šerress ni pawaidinna en kawīdsmu deīktu tāns glaubāwuns eskizzins per šin bildjan. Tāns turri delli “Plaūdas” wariāntins, glaubātans en wassaran be en assanin. Tēt dīgi kitāi tenesse bildjāi kāigi “Bētas zarī en Prūsai”, mazzi būtwei, pastāi glaubatāi en stesmu subsmu kāimu. Ainā iz pirmans “Plaūdas” wariāntins bēi gattawa zūrgi 1870 m.